Technical Ecstasy

1975.gada Black Sabbath patiesību sakot ir gaužām maz kopīga ar, teiksim, 1970.gada Black Sabbath. It kā dalībnieki ir visi tie paši, bet mūzika ir kļuvusi daudz gaišāka (ja tā varētu teikt) - nosaukt šādu grupu par Sātana iemiesojumiem varētu vairs tikai ļoti konservatīvs katoļu mācītājs. Tikām mazāk konservatīvs katoļu mācītājs varbūt pat varētu mēģināt šo ierakstu noklausīties. Un kāpēc ne? Domā, viņam rastos iebildumi pret Bila Vorda (bundzinieka) iedziedāto "It`s Alright", kura ir tikai kādus 10% smagāka par tādu mūziku, kādu varētu spēlēt The Monkees? Domā viņš nevarētu klausīties tipisko 70to gadu roku dziesmā "All Moving Parts (Stand Still)? Un par stīgu pavadījumā izpildīto "She`s Gone" viņš arī nevarētu neko sliktu pateikt.
Es varu, jo es neesmu katoļu mācītājs. Tas nav nekāds Black Sabbath! Nav jau tā, ka šis ieraksts būtu nekam nederīgs, bet rifmeistars Iommi šeit patiešām nav gluži savā labākajā formā - galvenokārt rodas sajūta, ka vismaz pusē dziesmu viņš vispār nav tā īsti piedalījies. Pat labākajās dziesmās - tādās kā "Dirty Women" un "Back Street Kids" viņš neko fenomenālu demonstrē. Nē, vispār "Back Street Kids" tomēr ir pietiekami laba dziesma, ja ne gluži tajās drūmi-bezcerīgi-hipnotiskajās BS tradīcijās, kas man patīk vislabāk, bet pietiekami kompetenta noteikti. Katrā ziņā šī ieraksta galvenais trūkums ir tajā, ka ļoti reti tu jūti, ka tas patiešām ir BS, ko tu klausies. Jā, Ozija balsis sajaukt ar citu ir pagrūti, bet ne jau Ozijs bija šīs grupas mugurkauls un vismaz man viņu klasiskākie albūmi patika tāpēc, ka Iommi tajos katrā dziesmā tev pasniedza kādu jauku dāvaniņu 10 tonnas smaga rifa veidolā, bet šeit man jāklausās kā Bils Vords dzied, ka viss ir kārtībā. Viss būtu kārtībā, ja tie nebūtu Black Sabbath.
2008-01-23
6.0
comments powered by Disqus