Kazhes pierakstu burtnīca

Queen bundzinieka Rodžera Teilora solo karjera neapšaubāmi nav tā vērta, lai par to pārāk daudz spriestu, bet tā kā manā kolekcijā ir visi viņa solo albūmi (un arī ar "Cross" tapušie ieraksti), nekas cits kā par tiem rakstīt man neatliek, un šodien to arī sāku.
Kā tas droši vien gandrīz visiem zināms, līdz apmēram 1980.gadam Queen visiem albūmiem uz vāciņiem bija speciāls uzraksts, ka ieraksta tapšanā nav izmantoti sintezatori. Šim ierakstam uz vāciņa rakstīts, ka tur izmantoti apmēram 250 sintezatori. Zinot to, ka arī pašiem Queen astoņdesmitie nebija tā labākā desmitgade, būtu dīvaini gaidīt, ka šis ieraksts būtu pārmērīgs šedevrs.
Un tas patiešām nav šedevrs. Pāris lietas tajā ir diezgan izteikti kaitinošas, ieskaitot Teilora aizraušanos ar savas balss modificēšanu ar kaut kādu astoņdesmito sākuma aparatūru. Tas, ka melodijas šajā ierakstā un viņa pēdējā solo albūmā, kas tapa savus 15 gadus vēlāk, ir praktiski identiskas, arī ir fakts. Un vēl, lai viss būtu kārtībā, Teilors pievēršas politiskiem jautājumiem (to gan viņš darīja arī citos savos ierakstos). Piemēram, "My Country" šī iemesla dēļ ir gandrīz katastrofāls.
Dažas šī ieraksta dziesmas ir klausāmas - piemēram, "Laugh or cry" vai "Good times are now", bet kopumā šis albūms nepavisam nav izcils. Protams, ko citu gan varētu gaidīt, tā kā Teilors pats praktiski vienatnē ir iespēlējis visus instrumentus šajā albūmā, kas nozīmē, ka visvairāk tiek izmantoti sintezatori, bet papildu tiem Teilors spēlē stipri primitīvas ģitāras partijas un stipri nekādus bungu ritmus. Īstenībā nezinu, kam šāds albūms būtu vajadzīgs. Protams, Džona Dīkona solo karjera varētu būt vājāka nekā Teiloram, bet viņam vismaz pietika saprāta tādu nemaz neuzsākt.