The Commitments

Filmas par mūziku neapšaubāmi ir viens no tiem kino žanriem, pret kuriem mana attieksme reizēm mēdz būt nepamatoti iecietīga, it īpaši ja tās ir filmas par labu mūziku. Un tāpat man ir raksturīgs būt iecietīgam pret britu komēdijām. Līdz ar to ticēt man, ja slavēšu šo filmu, tev it kā nebūtu nekāda pamata.
Bet es tev saku - "The Commitments" ir ļoti laba filma! Tās režisors ir Alans Pārkers, kas radīja vienu no manā izpratnē visu laiku izcilākajām muzikālajām filmām - "The Wall", bet ne jau pagātnes sasniegumu dēļ šī filma ir ievērojama. Tā faktiski ir tāds kā prequel lieliskajai "Once" - vismaz te piedalās Once galvenās lomas atveidotājs un viņa loma ir tāda, ka pilnīgi iespējams, ka Outspan no šīs filmas vēlāk varētu kļūt par to, kas viņš bija iekš "Once".
Tāpat kā Once, šī filma neizceļas ar slaveniem aktieriem, bet izceļas ar lieliskiem mūziķiem, un viens no viņiem ir grupas "The Commitments" līderis Deco. Čalis varbūt nevarētu lepoties ar savu izskatu, bet ar savu plaušu spēku gan, un šokējošākais ir, ka džekam filmas uzņemšanas laikā bija nieka 16 gadi - nemūžam nebūtu es to iedomājies pats.
Filmas sižets faktiski ir tāds, ka kāds čalis izdomā, ka Dublinā vajadzētu izveidot soul mūzikas grupu, jo tā kā īri ir Eiropas melnie, bet dublinieši - Īrijas melnie, būtu tikai loģiski, ka viņi spēlētu šādu mūziku. Ilgas atlases rezultātā grupa tiek izveidota un sākas tās ne pārāk garais ceļš uz ne pārāk lielo slavu.
Filmas galvenā priekšrocība droši vien ir tajā, ka vai katra tās frāze ir citējama. Lieliskas ir grupas izveidotāja un menedžera Džimija Rabita jaunākā sarunas ar savu tēvu - Elvisa fanu. Piemērs:
Jimmy Rabbitte: Elvis is not soul.
Jimmy Rabbitte, Sr.: [defensively] Elvis is God.
Jimmy Rabbitte: I never pictured God with a fat gut and corset singing "My Way" at Caesar`s Palace.

Kolosāls ir trešā plāna personāžs - mācītājs - soulmūzikas fans. Džimija sarunas ar iedomātu reportieri, kuram viņš stāsta par grupas ceļu uz panākumiem, ir viens komiskuma etalons. Vispār šī ir viena no tām filmām, par kurām labāk ir neko lieku nestāstīt, bet gan to noskatīties.
Protams, jāpiezīmē, ka filma ir pilna rupjas leksikas, nesaprotamu īru žargona vārdu un skaļas mūzikas, bet ja tev pret šīm trim lietām nav iebildumu, tad ļoti iespējams, ka arī tu "The Commitments" atzīsi par vairāk nekā vienkārši labu filmu.
2008-01-29
8.3
comments powered by Disqus