Kazhes pierakstu burtnīca

Protams, savādāk kā par nežēlīgu klausītāju apkrāpšanu šo ierakstu nevar nodēvēt. Kā savādāk lai nosauc gadījumu, kad ierakstā, kas nosaukts par Pink Floyd bundzinieka Nika Meisona debijas soloalbūmu, šis pats Niks Meisons ir labākajā gadījumā otrā plāna personāžs, bet faktiski tas ir džeza mūziķes Kārlas Blejas albūms, kurā vokālus izpilda leģendārais Roberts Vaiets, bet Meisons tajā tikai sit bungas.
Taču interesantākais šajā gadījumā ir tas, ka par spīti visam šis albūms mani pozitīvi pārsteidza. No Nika Meisona albūma pēc idejas gaidīt kaut ko grandiozu būtu naivi - Pink Floyd sastāvā viņš neizcēlās ar pārmērīgu degsmi radīt savas dziesmas un būtu naivi gaidīt, ka viņš pēkšņi 1981.gadā būtu nācis klajā ar veselu albūmu lielisku kompozīciju, tikām Karla Belja tādas sagādāt varēja bez problēmām. Un Meisons nav arī tas izcilākais vokālists (ja neskaita "One of these days I`m gonna cut you into little pieces" viņš diez vai ir iegājis vēsturē ar kādiem citiem saviem vokālajiem sasniegumiem), tā ka Vaiets noteikti ir daudz labāks kandidāts par labo Niku.
Izņemot interesantās džeziski-roķīgās dziesmu struktūras, šis ieraksts piedāvā arī savdabīgus tekstus, pilnus dīvaina humora (ko būtu dīvaini meklēt PF mūzikā), kā piemēram dziesmā "I Was Wrong" par vīrieti, kas iepriekš maldījies, uzskatot, ka citplanētiešu nav:

And then one night I was standing
Looking at the stars
And I heard something that sounded like
A hundred space guitars
The music was so weird it could have
Been the theme from Jaws
Then I saw something flying over my head
I thought it was Santa Claus

Dīvainā kārtā "Hot River" izklausās pēc kādas "Pink Floyd" dziesmas tikai ar Vaietu kā vokālistu (tiesa - Vaiets jau arī ar Gilmoru ir draudzējies), starp citu - superīga kompozīcija.
"Boo to you too" bugijs izklausās mazliet pēc no kāda Zappas albūma nācis un tekstuāli Frenks arī būtu spējīgs kaut ko šādu radīt:

So when they boo at me you know what I do?
I tell `em boo to you too, boo to you too
Boo to you too, boo to you too

Nemaz nerunāsim par lielisko ģeologu himnu "I`m a mineralist", kurā Vaiets dzied:

`ll make love to minerals as long as I can
And in fifty years I`ll be a jaded old man
Interesanti, vai ne? Katrā ziņā šis albūms dīvainā kārtā ir viens no labākajiem Pink Floyd dalībnieku solo albūmiem, ko man nācies dzirdēt, noteikti labāks par šo to no Votersa un Gilmora diskogrāfijas, un kas par to, ka Meisonam ar to ir bijis maz sakara?
Lai dzīvo Karla Bleja un Roberts Vaiets!