Kazhes pierakstu burtnīca

Ja es atzīšos, ka filmu par vīrieša attiecībām ar gumijas sievieti gaidīju jau kādus pāris mēnešus, droši vien es riskēšu tikt uzskatīts par mazliet slimu. Bet tieši tāds ir šis gadījums.
Filmas galvenais varonis Larss ir vienkāršs mazliet kautrīgs zviedru izcelsmes kanādietis. Patiesību sakot gan viņš ir maniakāli kautrīgs, viņam "sāp", ja viņam kāds pieskaras un viņš pēc tēva nāves dzīvo vecāku mājas garāžā, lai arī viņa brālis un brāļasieva piedāvā, ka Larss varētu ar viņiem dzīvot mājā. Un tad viņš no interneta pasūta seksa lelli, kas iespējami līdzīga reālai sievietei. Un stāda to brālim un brāļa sievai priekšā kā savu draudzeni no interneta, kura gan ir ratiņkrēslā un slikti runā angliski. Viņas vārds ir Bjanka. Izklausās mazliet dīvaini, ne?
Taču dīvainākais ir tas, ka lai arī visi pārējie saprot, ka Larss ir mazliet sajucis prātā (having delusions, kā mums tiek paskaidrots), viņi izliekas it kā Bjanka patiešām būtu reāla sieviete, jo Larss visiem sīkās pilsētiņas iedzīvotājiem patīk un viņi nevēlas, ka tas varētu nonākt trakonamā.
Filma ir tipisks indie kino - sākot jau ar to, ka Larsu atveido Raiens Goslings ("Half Nelson" galvenais varonis), turpinot ar filmas skaņu celiņu, kas šķiet vienkārši klasisks alternatīvā kino filmai un turpinot ar tās sirsnīgo un nepiespiesto atmosfēru. Es neteikšu, ka biju patīkami pārsteigts šo filmu skatoties, jo apmēram kaut ko līdzīgu biju gaidījis - foršs kino bez sevišķi dziļām domām un fenomenālas morāles, it kā komēdija, it kā nē, neapšaubāmi kopumā tas viss bija pasniegts pietiekami saistoši, pietiekami asprātīgi un galvenais, ka man kā skatītājam bija ne tikai interesanti, bet es varēju saprast, kāpēc personāži rīkojās tā, kā viņi to darīja, un vairākas filmas epizodes bija tik smieklīgas, ka traks var palikt.
Un sakiet vēl, ka kanādieši neko citu nemāk kā vien spēlēt hokeju.