Kazhes pierakstu burtnīca

Jau iepriekš esmu paudis savu sajūsmu par to, kādas "alternatīvas" grāmatas reizēm iznāk latviešu tulkojumos, bet jāatzīst, ka padomju laikos tulkotā ārzemju literatūra ar garantiju sit pušu jebko, kas tiek tulkots mūsdienās. Tiesa, šis Luisa Romero romāns, iespējams, savulaik patiešām bija puslīdz populārs - tas pat tika saņēmis prestižo (no finansiālā viedokļa) spāņu "Planeta" prēmiju kā labākais gada spāņu romāns. Bet tas nebūt nenozīmē, ka mūsdienās šim romānam būtu augsta vērtība (ja kas - lasīju to krieviskā tulkojumā).
Romāns vēsta par kādu sīku spāņu ciematu, kurā nupat nomiris faktiskais ciemata īpašnieks jeb "kasiks", un tajā aprakstītas 2 dienas pēc kasika nāves daudzu ciemata iedzīvotāju dzīvēs. Doma ir tāda, ka principā viņš, protams, ir bijis diezgan liels maitas gabals, pēc kura nāves daudzi var uzelpot, izņemot viņa tuvākos šestakus, bet arī daudzi vienkāršie cilvēki nav nekādi zelta gabaliņi un turklāt viņi visi ir bijuši vāji, ja jau ļāvuši kasikam sevi gadu desmitu garumā paverdzināt (sava loģika tajā, protams, ir). Romāns rakstīts no izteikti kreisēja skatu punkta (tāpēc jau arī loģiski, ka tas tika tulkots un izdots Savienībā), par sevišķi spožu spāņu prozas pērli es to noteikti nesauktu. It kā jau uzrakstīts pietiekami labi un pat daudz maz saistoši, bet ģēnija elpu nejūt, autora mūzu pieskārienu nejūt, tāds stipri vienkāršs romāns. Protams, tā labā-ļaunā attiecības nav ne tuvu tik triviālas, kā to mēģina raksturot krievu izdevuma priekšvārda autors, bet par to, protams, nevajadzētu brīnīties. Es jau neko nesaku, varbūt šis romāns ir gaužām reālistisks un dzīvi sava laika Spānijā precīzi aprakstošs, bet no otras puses tas mani kaut kā sevišķi neuztrauc, cik tas ir precīzs vai neprecīzs, ja tas mani nespēj savaldzināt, tad tas var būt kaut vai enciklopēdijas kvalitātē.