Turpināšu ar atrunu - es neesmu redzējis nevienu Borna triloģijas filmu, tāpēc man nav pamata sākt trīcēt uzbudinājumā (ja uzbudinājumā var trīcēt, I don`t care), ieraugot, ka šo filmu radījis Borna scenārists Tonijs Gilrojs.
Filma savā būtībā ir diezgan klasisks crime-thriller detektīvs, kurā varonis, kas nav īsti labs cilvēks pats, mēģina noskaidrot, kādā tieši spēlē viņš ir iesaistījies. Līdz šim Maikls Kleitons ir bijis godprātīgs netīrā darba jurists kādā pamatīgā juristu kantorī, bet kad viņa draugs Artūrs mazliet sajūk prātā, arī Maikls vairs nespēj palikt tik vēss un atturīgs kā viņam gribētos.
Teikt, ka filma visu laiku mani kā skatītāju turēja satriecošā spriedzē, es nevarētu. Kopumā bija interesanti, bet ne gluži tā ka tu sēdētu kā uz adatām. Labi dialogi, lieliski aktieri (es izceltu Tomu Vilkinsonu kā trako Artūru), meistarīgi savērpts stāsts, tas viss it kā bija klāt, bet sajūtas, ka šī būtu viena no gada labākajām filmām, man vismaz nebija. Un sajūtas, ka tai vajadzētu saņemt vairākus oskarus, arī nē. It kā viss ar filmu kārtībā, nebūtu ko žēloties, bet "Atonement" bija emocionāli spēcīgāks, "Juno" - sirsnīgāks, "No country for old men" - drosmīgāks, bet "There will be bood" - vēl neesmu noskatījies.
Vismaz esmu drošs, ka šī nebūs no tām filmām, kuras atcerēsies vēl pēc desmit gadiem ar neviltotu sajūsmu (lai arī jāatzīst, ka kukuļa pieprasīšanas aina bija patiešām ģeniāla).