Obscured by Clouds
"Obscured by clouds" neapšaubāmi ir viens no vismazāko atzinību un popularitāti guvušajiem Pink Floyd ierakstiem. Pat no trim filmu skaņu celiņiem, kuriem grupa rakstīja mūziku, tas ir visnezināmākais. "Zabriskie Point" vismaz bija kulta filma. "More" skaņu celiņā bija "Cymbaline". Neviena šī ieraksta dziesma nav nokļuvusi izlasē "Echoes" (tiesa - ar to pašu var lepoties arī Ummagumma un Atom Heart Mother). Neviena šī ieraksta dziesma nav sevišķi zināma un kaut kur dzirdama ārpus filmas/albūma konteksta. Pat fanu vidū šis ieraksts nav diži populārs. Un kāds tur brīnums? Pirms tā nāca "Meddle". Pēc tā - "Dark side of the moon". Kas gan ir pa vidu izdots skaņu celiņš nepopulārai franču filmai, kas vēl turklāt ierakstīts nieka divu nedēļu laikā?
Bet patiesībā šim ierakstam tomēr ir savs dīvains un savā ziņā - nepieradināts skaistums un vairākās tā dziesmās var dzirdēt šādas tādas topošā Dark Side noskaņas. Vai tā būtu liegā "Burning Bridges", tīrā rokdziesma "The gold it`s in the..." vai liegi liriskā balāde "Wot`s... uh the deal" (diez vai kāda cita PF dziesma var izcelties ar tik skaistu nosaukumu) vai Mudmen, kuras Gilmora ģitāras solo ir absolūti DSotM noskaņās ieturēta, šim ierakstam ir kaut kas, ko piedāvāt klausītājam.
Jāatzīst gan, ka no visiem PF ierakstiem arī man šis ir viens no vismazāk klausītajiem, droši vien tāpēc, ka šeit nav tādu īstu virsotņu, sevišķi aizgrābjošu un epohālu skaņdarbu, ar kuriem tev automātiski asociētos viss albūms. Šī mūzika ir pēc PF standartiem pietiekoši viegla un vienkārša, lai gan, protams, albūms ir zīmīgs arī ar to, ka šeit Voterss pirmo reizi pievēršas sava tēva nāves tēmai.
Bet arī visa šī depresija šajā ierakstā skan kaut kā dzīvīgi, pat frāze: "You are the angel of death / And I am the dead man`s son" optimistiski skanošajā "Free Four" nešķiet nekas īpaši drūms. Protams, es neapgalvoju, ka šis būtu visu laiku labākais Pink Floyd albūms vai vismaz gandrīz labākais, bet savā ziņā tas ir īpašs un viens no tā galvenajiem plusiem slēpjas tajā, ka es to varu klausīties, nezinot uz priekšu, kas notiks tālāk, jo man tas vēl ir pietiekami svaigs.
Bet patiesībā šim ierakstam tomēr ir savs dīvains un savā ziņā - nepieradināts skaistums un vairākās tā dziesmās var dzirdēt šādas tādas topošā Dark Side noskaņas. Vai tā būtu liegā "Burning Bridges", tīrā rokdziesma "The gold it`s in the..." vai liegi liriskā balāde "Wot`s... uh the deal" (diez vai kāda cita PF dziesma var izcelties ar tik skaistu nosaukumu) vai Mudmen, kuras Gilmora ģitāras solo ir absolūti DSotM noskaņās ieturēta, šim ierakstam ir kaut kas, ko piedāvāt klausītājam.
Jāatzīst gan, ka no visiem PF ierakstiem arī man šis ir viens no vismazāk klausītajiem, droši vien tāpēc, ka šeit nav tādu īstu virsotņu, sevišķi aizgrābjošu un epohālu skaņdarbu, ar kuriem tev automātiski asociētos viss albūms. Šī mūzika ir pēc PF standartiem pietiekoši viegla un vienkārša, lai gan, protams, albūms ir zīmīgs arī ar to, ka šeit Voterss pirmo reizi pievēršas sava tēva nāves tēmai.
Bet arī visa šī depresija šajā ierakstā skan kaut kā dzīvīgi, pat frāze: "You are the angel of death / And I am the dead man`s son" optimistiski skanošajā "Free Four" nešķiet nekas īpaši drūms. Protams, es neapgalvoju, ka šis būtu visu laiku labākais Pink Floyd albūms vai vismaz gandrīz labākais, bet savā ziņā tas ir īpašs un viens no tā galvenajiem plusiem slēpjas tajā, ka es to varu klausīties, nezinot uz priekšu, kas notiks tālāk, jo man tas vēl ir pietiekami svaigs.
2008-02-21
comments powered by Disqus