Shove It
"Shove it" ir pirmais albūms, kuru Rodžers Medouss Teilors (Queen bundzinieks, ja nezināji) izdeva zem zīmola "The Cross". Faktiski gan šis ir viņa solo albūms un vēlākie grupas "The Cross" dalībnieki tā ierakstā nemaz nepiedalījās, toties šeit vismaz nedaudz piedalījās citi "Queen" dalībnieki - Fredijs Merkūrijs dzied "Heaven for Everyone", bet Braiens Mejs plosa ģitāru roķīgajā "Love Lies Bleeding".
Visu pārējo gan dara Teilors pats, bet savā ziņā gribētos, lai viņš tā nedarītu. Proti, šķiet, ka viņu bija pārņēmis slinkums pašam iespēlēt daudzus instrumentus, tāpēc visvairāk viņš šeit uzticas sintezatoru programmēšanai, lai nebūtu tik daudz darba, plus viņš šeit repo. Jā, pilnā nopietnībā, Teilors šeit pasniedz gandrīz unikāli smieklīgu pieeju repam. Reizēm viņa reps ir puslīdz klausāms (kā albūma tituldziesmā), bet citreiz tas sasniedz gandrīz neatkārtojamus tizluma līmeņus. Citreiz viņš savukārt iedomājas mēģināt būt dvēselisks, rezultātā dažas šī albūma kompozīcijas līdzinās vājākajiem Fila Kolinsa solo karjeras skaņdarbiem.
Bet galvenais šī albūma mīnuss ir un paliek tā katastrofāli astoņdesmitajiem raksturīgajā skaņā - kaut ko tādu klausīties mūsdienās ir vienkārši noziegums, droši vien sev pašam Rodžers tolaik likās ļoti novatorisks, bet raugoties šodienas acīm šis ieraksts ir briesmīgs. Nerunāsim par ģeniāliem trikiem, kā skaņu pāreja no viena kanāla uz otru, kas vismaz manās austiņās šo ierakstu dara pavisam grūti uztveramu.
Slavenākā ieraksta dziesma, protams, ir "Heaven for Everyone", kura nedaudz modificētā veidā tika iekļauta arī Queen "Made in Heaven" albūmā (ar to pašu Merkūrija vokālu celiņu, jo cita, loģiski, nebija). Lai arī "Made in heaven" droši vien nebūtu nosaucams par šedevru, bet vismaz atmiņā man palicis, ka tajā iekļautā šīs dziesmas versija ir baudāmāka (kaut vai tāpēc, ka tajā Teilors spēlē bungas, nevis stāv pie sintezatora), un īstenībā es pat neteiktu, ka tā būtu "Shove it" labākā kompozīcija. Jā, tā ir kompozīcija ar labākajiem vokāliem, bet stipri kaitinošais veids, kā šī dziesma tikusi producēta, to gluži par šedevru uzskatīt neļauj, lai gan nē - tā tomēr ir labākā dziesma albūmā, jo Teilora vokāli šajā ierakstā ir kaut kādi pagalam nederīgi un kas viņam radījis domu, ka viņš mācēs veiksmīgi apvienot smago roku un deju mūziku, es arī nezinu. Varu pateikt droši - tas viņam neizdevās diez ko labi.
Visu pārējo gan dara Teilors pats, bet savā ziņā gribētos, lai viņš tā nedarītu. Proti, šķiet, ka viņu bija pārņēmis slinkums pašam iespēlēt daudzus instrumentus, tāpēc visvairāk viņš šeit uzticas sintezatoru programmēšanai, lai nebūtu tik daudz darba, plus viņš šeit repo. Jā, pilnā nopietnībā, Teilors šeit pasniedz gandrīz unikāli smieklīgu pieeju repam. Reizēm viņa reps ir puslīdz klausāms (kā albūma tituldziesmā), bet citreiz tas sasniedz gandrīz neatkārtojamus tizluma līmeņus. Citreiz viņš savukārt iedomājas mēģināt būt dvēselisks, rezultātā dažas šī albūma kompozīcijas līdzinās vājākajiem Fila Kolinsa solo karjeras skaņdarbiem.
Bet galvenais šī albūma mīnuss ir un paliek tā katastrofāli astoņdesmitajiem raksturīgajā skaņā - kaut ko tādu klausīties mūsdienās ir vienkārši noziegums, droši vien sev pašam Rodžers tolaik likās ļoti novatorisks, bet raugoties šodienas acīm šis ieraksts ir briesmīgs. Nerunāsim par ģeniāliem trikiem, kā skaņu pāreja no viena kanāla uz otru, kas vismaz manās austiņās šo ierakstu dara pavisam grūti uztveramu.
Slavenākā ieraksta dziesma, protams, ir "Heaven for Everyone", kura nedaudz modificētā veidā tika iekļauta arī Queen "Made in Heaven" albūmā (ar to pašu Merkūrija vokālu celiņu, jo cita, loģiski, nebija). Lai arī "Made in heaven" droši vien nebūtu nosaucams par šedevru, bet vismaz atmiņā man palicis, ka tajā iekļautā šīs dziesmas versija ir baudāmāka (kaut vai tāpēc, ka tajā Teilors spēlē bungas, nevis stāv pie sintezatora), un īstenībā es pat neteiktu, ka tā būtu "Shove it" labākā kompozīcija. Jā, tā ir kompozīcija ar labākajiem vokāliem, bet stipri kaitinošais veids, kā šī dziesma tikusi producēta, to gluži par šedevru uzskatīt neļauj, lai gan nē - tā tomēr ir labākā dziesma albūmā, jo Teilora vokāli šajā ierakstā ir kaut kādi pagalam nederīgi un kas viņam radījis domu, ka viņš mācēs veiksmīgi apvienot smago roku un deju mūziku, es arī nezinu. Varu pateikt droši - tas viņam neizdevās diez ko labi.
2008-02-29
comments powered by Disqus