Enchanted
Vai vari iedomājies, kas notiktu ar multfilmas personāžu, kas nejauši nonāktu reālajā pasaulē? Ja vari, tad tu droši vien esi redzējis "Trusi Rodžeru" un vēl virkni animācijas-neanimācijas filmu, kas ar šo ideju jau ir spēlējušās iepriekš. Proti, es neapgalvoju, ka ideja Disneja "Enchanted" pamatā ir diži oriģināla vai kaut kas fenomenāli oriģināls būtu tās risinājumā, sižetā, morālē vai tamlīdzīgi.
Bija reiz skaista multfilmas princese Džizella (Emija Adamsa), kura rotaļājās ar meža dzīvnieciņiem, ar kuriem viņa varēja sarunāties, un vienlaikus sapņoja par stalto pasaku princi, kuru viņai būs lemts sastapt un ar kuru viņa varēs "share the true love`s kiss". Un kādu dienu viņa šo princi patiešām sastapa, vienīgi prinča ļaunā pamāte, kas valdīja karaļvalstī, ņēma un aizsūtīja Džizellu uz mūsdienu Ņujorku, lai viņai nedraudētu nekāds "happily ever after". Skaistais un drosmīgais princis Edvards ar Džizellas mīļoto burunduku devās viņai pakaļ uz Ņujorku. Taču Dižella pa to laiku jau bija iepazinusies ar juristu Robertu, kurš nedzīvoja fantāziju pasaulē.
Filmas galvenais pluss droši vien ir izteikti samākslotajā un pārspīlētajā Emijas Adamsas tēlojumā - viņas Džizella ir tik ļoti "over the top", ka katrā viņas kustībā var izjust Disneja studijas multfilmu pārspīlēto saharīnaino grandiozuma izjūtu, tur jāsaka, viss nostrādā ļoti labi. Lietišķais jurists un neplānotā mīlestība starp viņu un Džizellu arī nostrādā pietiekami labi. Man personīgi ne visai patika pārmērīgā aizraušanās ar dziedāšanu šajā filmā - it kā tā tika pasniegta mazliet Monty Python`a Svētā grāla stilā, bet dziesmas nebija diez ko labas (nesaprotu, kāpēc veselas 3 no tām saņēma Oskara nominācijas) un īpaši nepieciešamas arī nē.
Tomēr kopumā filma nav slikta un noteikti tā varētu būt viens no tiem kino gabaliem, kas vienlīdz labi varētu patikt gan pieaugušam, gan bērnam, kas, starp citu, gadās pietiekami reti. Varētu vēl teikt, ka sava līdzība "Enchanted" idejiski varētu būt ar Šreku (tā pirmo divu daļu izpratnē), vienīgi šeit datoranimācijas vietā darīšana mums ir ar neanimētu filmu. Gaidīt no "Enchanted" kaut ko neatkārtojamu, protams, nevajadzētu, bet kā sava žanra pārstāve šī filma ir patiešām pietiekami laba.
Bija reiz skaista multfilmas princese Džizella (Emija Adamsa), kura rotaļājās ar meža dzīvnieciņiem, ar kuriem viņa varēja sarunāties, un vienlaikus sapņoja par stalto pasaku princi, kuru viņai būs lemts sastapt un ar kuru viņa varēs "share the true love`s kiss". Un kādu dienu viņa šo princi patiešām sastapa, vienīgi prinča ļaunā pamāte, kas valdīja karaļvalstī, ņēma un aizsūtīja Džizellu uz mūsdienu Ņujorku, lai viņai nedraudētu nekāds "happily ever after". Skaistais un drosmīgais princis Edvards ar Džizellas mīļoto burunduku devās viņai pakaļ uz Ņujorku. Taču Dižella pa to laiku jau bija iepazinusies ar juristu Robertu, kurš nedzīvoja fantāziju pasaulē.
Filmas galvenais pluss droši vien ir izteikti samākslotajā un pārspīlētajā Emijas Adamsas tēlojumā - viņas Džizella ir tik ļoti "over the top", ka katrā viņas kustībā var izjust Disneja studijas multfilmu pārspīlēto saharīnaino grandiozuma izjūtu, tur jāsaka, viss nostrādā ļoti labi. Lietišķais jurists un neplānotā mīlestība starp viņu un Džizellu arī nostrādā pietiekami labi. Man personīgi ne visai patika pārmērīgā aizraušanās ar dziedāšanu šajā filmā - it kā tā tika pasniegta mazliet Monty Python`a Svētā grāla stilā, bet dziesmas nebija diez ko labas (nesaprotu, kāpēc veselas 3 no tām saņēma Oskara nominācijas) un īpaši nepieciešamas arī nē.
Tomēr kopumā filma nav slikta un noteikti tā varētu būt viens no tiem kino gabaliem, kas vienlīdz labi varētu patikt gan pieaugušam, gan bērnam, kas, starp citu, gadās pietiekami reti. Varētu vēl teikt, ka sava līdzība "Enchanted" idejiski varētu būt ar Šreku (tā pirmo divu daļu izpratnē), vienīgi šeit datoranimācijas vietā darīšana mums ir ar neanimētu filmu. Gaidīt no "Enchanted" kaut ko neatkārtojamu, protams, nevajadzētu, bet kā sava žanra pārstāve šī filma ir patiešām pietiekami laba.
2008-03-02
comments powered by Disqus