Ok, protams, es šeit augstāk leju sviestu. "Sweet Freedom" ir tieši tāds pats ieraksts, kā visi UH albūmi pirms un pēc tā - ar dažām pietiekami labām dziesmām (Dreamer, Stealin`), reizēm ar nebaudāmām sintezatoru skaņām, mazliet banāliem tekstiem un pamatīgu gaudošanu no Bairona puses. Patiesību sakot, visu UH diskogrāfiju, manuprāt, varētu novērtēt ar vienu tādu lielu sešinieku, jo viņi ļoti, ļoti reti ir rādijuši kādas īpašas zīmes, kas kādu viņu albūmu darītu diži labāku vai diži sliktāku par jebkuru citu viņu ierakstu. Viņi nekad nav bijuši nedz sevišķi drosmīgi, nedz sevišķi melodiski, nedz sevišķi inteliģenti, nedz tehniskajā izpildījumā neatkārtojami, Uriah Heep ir "just another rock band", viena no tām grupām, kura ievērojama visvairāk ir nevis ar to, ko tā ir radījusi, bet ar to, ka tā nu jau gandrīz četrdesmit gadu garumā turpina eksistēt. Starp citu, kaut kad tuvāko nedēļu laikā iznāks nu jau 21. grupas studijas albūms ar nosaukumu "Wake the sleeper". Ja Uriah Heep domā, ka viņu mūzika spēj gulētāju pamodināt, es domāju, ka viņi ir naivi. Ja viņi domā, ka jaunais albūms pamodinās viņus pašus, tad es tāpat būšu pietiekami skeptiski noskaņots.