Beowulf

Ar "Beovulfu" Roberts Zemekis turpina izmantot to dīvaino robežu starp datorgrafiku un aktierspēli, ko viņš aizsāka "Polārajā ekspresī" - proti, faktiski tas, ko tu redzi, ir datorizēta versija aktieriem, kaut kā tā. Līdz ar to vizuāli "Beovulfs" visvairāk līdzinās labi nostrādātām mūsdienu datorspēlēm, teiksim tāds varētu būt piektais "Broken Sword" (ar piezīmi, ka Broken Sword būtu kļuvis par tādu slasher-spēli). Aktierus, protams, atpazīt nav grūti (Andželīna Džolī ir Andželīna Džolī, arī ja viņai ir augstpapēžu pēdas un dzīva milzīga bize, kas atgādina astoņķāja kāju.
Faktiski filma ir variācija par tēmu angļu varoņpoēma "Beovulfs", bet no oriģinālā Beovulfa šeit atlicis salīdzinoši nedaudz. Proti, eposos pēc definīcijas varonis ir pārāk perfekts, ļaundari - pārāk ļauni, sižeta līnija - pārāk taisna. Protams, es neapgalvošu, ka Reja Vinstona atveidotais "Beovulfs" ir visdziļākais personāžs kino vēsturē, bet vismaz kaut kāds dziļums viņa varonim ir.
Stāsts ir apmēram tāds - kādu dāņu pili un tās valdnieku karali Hroktāru terorizē briesmonis Grendels. Kad Grendels kārtējo reizi izpostījis karaļa baļļu zāli, šis piedāvā dāsnu atlīdzību ikvienam, kas varētu viņu no Grendela atpestīt. Tad ierodas varonis Beovulfs, vīrs, kuram ir ļoti augsta pašapziņa un vēl arī zināma nosliece pārspīlēt, bet vienlaikus viņš ir arī varonis. Tad nu šis Beovulfs grūtā cīņā Grendelu nogalina, taču izrādās, ka Grendelam ir arī māte, kura ir ne mazāk spēcīga par savu dēlu, taču viņas spēkam ir arī citādākas izpausmes. Un šī māte ir Andželīna Džolī, kura visu laiku ir kaila. Protams, datorgrafiski kaila, bet tomēr. Un kurš vīrietis gan spēs noturēties pret Andželīnu Džolī? Ne jau Beovulfs, tas ir skaidrs (tāpat arī Hroktārs - Grendela tēvs - to nav varējis). Taču mīlestība starp dēmonu un cilvēku nav gluži joka lieta.
Vispār šī filma laikam bija galvenokārt paredzēta, lai to baudītu 3D versijā, taču šāda iespēja man neradās, tāpēc nācās iztikt ar vienkāršo 2D variantu. Pirmajās minūtēs datorizētā grafika īsti forša nešķiet - tomēr pārāk kokaini un stīvi viss tādā veidā izskatās, bet pamazām tu pierodi un vairs to vispār neuztver kā datorgrafiku, bet kā savdabīgu stilistisku risinājumu. Nemaz nerunāsim par to, ka citādā veidā šī filma būtu pārāk asiņaina un vardarbīga - bet datoriskais efekts dod tādu kā distancētību, kas paglābj filmu no pārvēršanās par parastu action gabalu ar lielu daudzumu asiņu un vardarbības.
Vienlaicīgi es tomēr neteiktu, ka "Beowulf" būtu kaut kas diži izcils - jā, filma nav slikta, interesanta pieeja, ļoti labi lineārais varoņeposs pārvērsts par stāstu par kaisli, iekāri un godkārību, bet šedevrs šī filma nav.
2008-03-06
7.0
comments powered by Disqus