Down to Earth

Ja nemaldos, "Down to Earth" bija pirmais Ozija solo albums, kuru tā kārtīgi ņēmu un klausījos. Tolaik mani šis ieraksts pārsteidza ar savu spēku un to, cik labi Ozijs spēj būt uzticīgs savam tēlam arī 30 gadus pēc savas mūziķa karjeras sākuma. Tagad, vairākus gadus un daudzus Ozija ierakstus vēlāk, es vairs neesmu par to tādā sajūsmā kā savulaik, tomēr savas pozitīvās puses šajā vecā sikspārņu grauzēja ierakstā es saskatīt varu joprojām.
Pirmkārt, ieraksta titulkompozīcija "Gets me through". No viņa vēlīnajiem skaņdarbiem šis varētu būt viens no spēcīgākajiem. Protams, no vienas puses dziesmas teksts ir mazliet muļķīgs - gaidīt jebkādas atbildes uz jautājumiem, kas tev varētu būt radušies, no Ozija jau nu tiešām ir smieklīgi, bet no otras puses, viņa vēstījums, ka viņš patiesībā ir gaužām vienkāršs vīrs no Mančestras, ir pilnībā pieņemams. Un Zaka Vailda plosīšanās ar ģitāru šo dziesmu patiešām dara īpašu. Protams, otrais šī ieraksta grāvējs - balāde "Dreamer" - ir stipri salkana un mazliet sviestaina, un Ozija mēģinājumi kļūt par otru Džonu Lenonu un veidot "Imagine" otro daļu, ir vienkārši patētiski. Bet tas jau ir Ozijs - labs stils un gudras domas nekad nav bijušas viņa stiprās puses. Kā jau Ozijam tas ir raksturīgs, šajā ierakstā patiesībā ir tikai divas dziesmas - abas jau iepriekš pieminētās, bet pārējās lielā mērā ir variācijas par to pašu tēmu - melodiski un noskaņu ziņā īpaši citus risinājumus Ozijs kā vien šos divus nepiedāvā. Šis ir viens no tiem tipiskajiem ierakstiem, kas šī mūziķa vecajiem faniem droši vien kopumā patīk pietiekami labi, bet jaunus fanus tas piesaistīt nespēj - pārāk liela daļa dziesmu ir bez savas individuālās odziņas, kas tās padarītu īpašas. Lai gan varbūt tas viss ir saistīts ar to, ka Ozija fans es neesmu nekad bijis, līdz ar to pret viņu esmu mazliet skeptisks. Salīdzinoši Alice Cooper tā paša perioda ieraksti, kuros noteikti ir pietiekami daudz kopīga ar Ozija veikumiem, mani uzrunā daudz vairāk. Lai gan, no otras puses, Kūpers arī ir inteliģentāks par Oziju, tā ka tur nebūtu ko brīnīties. Protams, es apzinos, ka lai fanotu pa īstam par Oziju man vajadzētu mēģināt aizmirst, kas viņš tāds ir (MTV sellout), bet tas ir vēl grūtāk nekā, klausoties "Culture Club" ierakstus, ignorēt faktu, ka Bojs Džordžs ir eksentrisks homoseksuālis. Bet, ja tevi netraucē Ozija personība, viņa mūzikai jau nav ne vainas.
2008-03-24
7.0
comments powered by Disqus