Kazhes pierakstu burtnīca

Ar "Return to Fantasy" progroka milži Uriah Heep atgriežas fantāzijā. Pag, kur tad viņi bija iepriekš, kad rakstīja "Demons & Wizards"? Turpat, taču pa vidu starp šo albūmu ierakstīšanu vismaz kādu laiku viņi atradās kaut kur ārpus fantāzijas. Iespējams, ka dažādās gultās. Iespējams, dažādās alkoholisma stadijās. Bet viens ir droši - tagad viņi atkal ir atgriezušies fantāzijā. Patiesībā man nospļauties, kur viņi atradās, es tikai priecājos, ka pēc "Return to Fantasy" man atlikuši vairs tikai divi šīs grupas ieraksti, kurus nāksies noklausīties, turklāt vismaz pāris tuvākajās nedēļās man ar viņiem vispār nebūs jāsaskaras. Un tas ir labi.
It īpaši ņemot vērā, ka šis ieraksts pat pēc šīs grupas salīdzinoši zemajiem standartiem ne tuvu nav izcils. Albūmu ieskanošais skaņdarbs "Return to Fantasy" ar pretīgiem vokālu apstrādes efektiem, diezgan nomācošu melodiju un uzspīlētu Bairona dziedāšanu ne tuvu nav tāds skaņdarbs, kura dēļ es būtu gatavs mirt vai kuru es gribētu dzirdēt spēlētu savās bērēs (it kā tas vispār būtu iespējams). Vispār šī ieraksta viens no galvenaiem trūkumiem ir stipri bezgaumīgajos tajā dzirdamajos sintezatoros un ne pārmērīgi baudāmajā "production". Un tie skaņas efekti... "Beautiful Dream" "viu-viu-viu" - tas ir nevis progroks, bet sviestroks, tas ir sliktas kvalitātes sci-fi filmas skaņu celiņa fragments, nevis dziesma. Un cik šajā ierakstā ir tādu dziesmu, kuras būtu vērts klausīties atkal un atkal? Aptuveni - neviena. "Showdown" viņi šo to aizņemas no "Queen", bet ar ne pārāk labu rezultātu.
Neviens šīs grupas ieraksta apraksts, dabiski, nebūtu pilnīgs bez kāda skaista citāta no dziesmas. Šoreiz tas ir sekojošs:

The day of creation
Was our finest hour
Its something we ought to defend
But its been so abused
Since the first day of light
That no glory can come in the end

Spinal Tap anybody?