Roadside Picnic
Nākas atzīties, ka es zinātniskās fantastikas lauciņā par izglītotu cilvēku sevi nosaukt nevaru - kā nekā "Pikniks ceļa malā" ir pirmais brāļu Strugacku darbs, ko esmu izlasījis. Un viens ir skaidrs - tas noteikti nebūs pēdējais, jo šis garstāsts-īsromāns ir neapšaubāmi viens no klasiskākajiem Sci/fi veikumiem, kas savā stilā un formā varētu būt radniecīgs arī Filipa K. Dika fantāzijām, lai arī pastāv būtiskas atšķirības starp Strugacku un Dika romānu konstruēšanas paradumiem.
Tātad, reiz vairākās vietās uz Zemes paviesojās citplanētieši un pēc sevis atstāja daudz pēdu tā sauktajās "Zonās" - apgabalos apkārt viņu apmeklējuma vietai. Šajās Zonās ir atrodamas daudz brīnumainas lietas, kuras cilvēki iemācījušies pielietot, un daudzas briesmīgas lietas, par kurām viņi negribētu neko dzirdēt. Zonas ir norobežotas un tajās oficiāli drīkst iekļūt tikai zinātnieki. Bet pastāv arī stalkeri - cilvēki, kas nelegāli dodas uz Zonu, lai no turienes iznestu vērtīgus citplanētiešu radītus priekšmetus. Viens no šādiem stalkeriem ir galvenais romāna varonis Redriks Šuherts.
Romānā diezgan liela daļa tiek veltīta tam, kāpēc tad citplanētieši uz Zemes ir bijuši, kāds bijis viņu mērķis un ko viņi panākuši. Versijas tiek izvirzītas dažādas, ieskaitot pikniku ceļa malā. Proti, ka grupiņa citplanētiešu vienkārši piestājusi uz Zemes, lai mazliet patusētu, un tad aizlidojusi prom, atstājot aiz sevis dažādus atkritumus, līdzīgi kā to ceļa malā varētu izdarīt Zemes jauniešu kompānija.
Patiesībā sižeta kā tāda romānā nav sevišķi daudz - ir tādas kā fāzes Redrika dzīvē, kurās viņš pamazām sāk apjaust, kāpēc tad viņš ir stalkeris un ko viņš vēlas sasniegt, bet tas nav zinātniskās fantastikas romāna sižets klasiskā šī vārda nozīmē. Taču neatkarīgi no dažādām nozīmēm vai to trūkuma, "Pikniks ceļa malā" ir patiešām lielisks romāns, kas turklāt ieguva stipri savādāku nozīmi pēc Černobiļas AES avārijas, jo starp Černobiļas un Hērmontas "zonām" ir zināma līdzība. Šo romānu par savu obligāto literatūru esot pieņēmuši visas pasaules digeri (galvenokārt gan - bijušās savienības).
Tātad, reiz vairākās vietās uz Zemes paviesojās citplanētieši un pēc sevis atstāja daudz pēdu tā sauktajās "Zonās" - apgabalos apkārt viņu apmeklējuma vietai. Šajās Zonās ir atrodamas daudz brīnumainas lietas, kuras cilvēki iemācījušies pielietot, un daudzas briesmīgas lietas, par kurām viņi negribētu neko dzirdēt. Zonas ir norobežotas un tajās oficiāli drīkst iekļūt tikai zinātnieki. Bet pastāv arī stalkeri - cilvēki, kas nelegāli dodas uz Zonu, lai no turienes iznestu vērtīgus citplanētiešu radītus priekšmetus. Viens no šādiem stalkeriem ir galvenais romāna varonis Redriks Šuherts.
Romānā diezgan liela daļa tiek veltīta tam, kāpēc tad citplanētieši uz Zemes ir bijuši, kāds bijis viņu mērķis un ko viņi panākuši. Versijas tiek izvirzītas dažādas, ieskaitot pikniku ceļa malā. Proti, ka grupiņa citplanētiešu vienkārši piestājusi uz Zemes, lai mazliet patusētu, un tad aizlidojusi prom, atstājot aiz sevis dažādus atkritumus, līdzīgi kā to ceļa malā varētu izdarīt Zemes jauniešu kompānija.
Patiesībā sižeta kā tāda romānā nav sevišķi daudz - ir tādas kā fāzes Redrika dzīvē, kurās viņš pamazām sāk apjaust, kāpēc tad viņš ir stalkeris un ko viņš vēlas sasniegt, bet tas nav zinātniskās fantastikas romāna sižets klasiskā šī vārda nozīmē. Taču neatkarīgi no dažādām nozīmēm vai to trūkuma, "Pikniks ceļa malā" ir patiešām lielisks romāns, kas turklāt ieguva stipri savādāku nozīmi pēc Černobiļas AES avārijas, jo starp Černobiļas un Hērmontas "zonām" ir zināma līdzība. Šo romānu par savu obligāto literatūru esot pieņēmuši visas pasaules digeri (galvenokārt gan - bijušās savienības).
2008-04-14
comments powered by Disqus