Kazhes pierakstu burtnīca

"Mazais cilvēkbērns" ir viens no brāļu Strugacku darbiem, kas ietilpst tā sauktajā Pusdienas sērijā. Kā jau minēju iepriekš, es neko daudz no viņiem lasījis neesmu, un šis darbs ir tikai otrais viņu veikums, ko esmu izlasījis. Sižets te ir tāds, ka nākotnes cilvēki devušies uz kādu planētu, kuru paredzēts padarīt par apdzīvojamu, lai tur izmitinātu kaut kādu cilvēkiem draudzīgu civilizāciju, kuras pašas planēta Saules tuvojošās nāves dēļ ir tuvu savam galam. Taču izrādās, ka uz šīs it kā tukšās planētas tomēr ir dzīvība - divpadsmitgadīga puikas, kas patiesībā pēc izcelšanās ir zemietis veidā. Šis puika ir Mazais (jeb Kosmosa Mauglis, kā viņu dēvē angliskajā romāna nosaukumā), kuru uzaudzinājuši šīs planētas pastāvīgie iemītnieki, kas paši gan romānā nepārādās, bet par kuriem top skaidrs, ka visticamākais viņi nav humanoīdi, bet vai nu mikro vai makro būtnes, proti, izmērā pilnīgi nesalīdzināmi ar cilvēku un viņu tehnoloģijas ir simtiem un tūkstošiem reižu attīstītākas par cilvēkiem pieejamajām.

Romānā galvenokārt notiek kolonizatoru ekipāžas mēģinājumi komunicēt ar šo kosmosa maugli un saprast, kas šī īsti ir par planētu un kas uz tās notiek. Patiesību sakot - sižeta nav diez ko daudz un tas nav diez ko izvērsts. Attiecībā uz personāžiem - tie ir ok, bet arī nekas fenomenāli atmiņā paliekošs un saistošs tajos nav, ja nu vienīgi, ka ekipāžas vienīgā sieviete ir vārdā Maija, tā ka teorētiski viņa varētu būt latviešu cilmes. Kas vēl? Aprakstītās tehnoloģijas lielākoties tādas, kādas nu tās ir zinātniskajā fantastikā, nekas sevišķi pārsteidzošs tur nav. Viens ir skaidrs - šis darbs un "Pikniks ceļa malā", kurus uzrakstīšanas ziņā gan šķir tikai nieka viens gads, patiesībā ir gaismas gadu attālumā viens no otra. Viens ir salīdzinoši vienkāršs sci-fi romāns ar zināmu filosofisma piesitienu, otrs - viens no spožākajiem veikumiem savā žanrā, elpu aizraujošs un pārsteidzošs. Nav jau tā, ka "Mazais cilvēkbērns" būtu garlaicīga literatūra vai kas tamlīdzīgs, bet tā ir diezgan slikti pārcietusi laiku un šobrīd vismaz man šķiet pārmērīgi padomiska un neaktuāla grāmata (lai arī tolaik, cik saprotu, tā tika izkritizēta par padomiskajam garam svešu, bet tas jau neko nemaina).