Šāds lēciens no Kūpera puses, kas savas mūziķa darbības līdzšinējos desmit gados jau bija vairākas reizes mainījis krāsas, nevarētu būt īpašs pārsteigums, bet dīvaini ir tas, ka šajā brīdī viņš pēkšņi bija patiešām modei aizlēcis garām - jaunā viļņa Eliss ar astītē sasietiem matiem un saprātīgu grima daudzumu nevienam vairs nebija vajadzīgs. Droši vien tur pie vainas bija pārmērīgais alkohola daudzums, ka Kūpers pēkšņi šādi nokļūdījās, bet faktiski šis solis varbūt nebija nemaz tik slikts, jo īstenībā jau viņa šis un sekojošiem albūmi bija pietiekami interesanti un viņam netipiski.
Šis ir droši vien īsākais Kūpera albūms - tā desmit dziesmas ietilpst 28 minūtēs un te pat var runāt par pankmūzikas ietekmi (lai gan nav tur ko brīnīties - new wave jau arī bija pankroka ļaunais pabērns). Protams, gandrīz nekas te neizklausās pēc tipiska Elisa Kūpera - par ieraksta singlu "Clones (We`re all)" es nebūtu pateicis, ka tas ir Eliss, kas to izpilda - gan sintezatori, gan Kūpera balss šeit nekādi neizklausās pēc Kūpera, bet tādā nedaudz dorcīgā astoņdesmito gadu sākuma stilā tas nostrādā pietiekami labi. Ir te arī dziesmas, kurās tu Kūperu tomēr atpazīsti bez problēmām - droši vien tipiskākā viņa dziesma ir "Pain", bet "Leather Boots" ar tās ātro ritmu visvairāk man atgādina kādu "Sparks" ierakstu un nevis drūmo čūsku veci Kūperu. Šeit nav arī nevienas balādes par sieviešu smago stāvokli sabiedrībā, bet toties ir dziesma par to, kā aspirīns sajāj tavas smadzenes - "Aspirin Damage". Kopumā šis ieraksts muzikāli ir ļoti optimistisks - ātrs un viegls, nepavisam ne tāds, ko varētu gaidīt no giljotinētāja Kūpera. Un te pat ir iekļauts viens kavers - lieliskajai "Music Machine" dziesmai "Talk Talk". Oriģināls gan, protams, ir spēcīgāks, bet arī Kūpera jaunā viļņa mērce šai dziesmai tīri labi piestāv. Kopuma šis noteikti nav mans iecienītākais Elisa albūms, bet tas nepavisam nav arī slikts.