Kazhes pierakstu burtnīca

Ja kādam varētu ienākt prātā, ka savā otrajā ierakstā "Soft Machine" varētu būt atkāpušies no ideāliem un aizgājuši "popsas" virzienā, tad tas kāds būtu smagi kļūdīies. Protams, diez vai kādam varētu šāda doma rasties, it īpaši ņemot vērā, ka no grupas pēc pirmā albuma aizgāja tās "popsīgākais" dalībnieks - Kevins Ajerss. Līdz ar to "Volume Two" ir daudz vairāk vērsts uz eksperimentiem, brīvo džezu un vienlaikus tas joprojām ir tikpat dīvaini humoristisks kā grupas debijas ieraksts. Jau ieraksta ievadkompozīcija, kurā tiek anonsēts, ka tūliņ pilnā garumā tiks pasniegts "the British alphabet", liek tev saprast, ka šis būs viens no tiem ierakstiem, ar kuriem ir kā ar bitēm. Vēlāk alfabēts tiek pasniegts arī apgrieztā secībā, un vispār jāsecina, ka par šo ierakstu kaut ko sakarīgi pateikt es nemaz nevaru.

Ja ierakstā, kas ilgst 34 minūtes, ir 17 kompozīcijas, tu vari saprast, ka tev ir darīšana vai nu ar kaut ko līdzīgu pankrokam vai ar... velns viņu zina ko, un "Volume Two" ir viens no tiem tipiskākajiem "wtf?" gadījumiem. Turklāt tas ir "wtf" šī vārda vislabākajā nozīmē. Atsevišķas ieraksta kompozīcijas ir nedaudz vairāk tuvas rokmūzikai nekā citas, piemēram satriecošā liriskā "Dedicated to you but you weren`t listening", tikām citas ir absolūti avangardiski džeziskas un visvairāk par šādu mūziku man rodas jautājums, kā kaut ko tādu vispār ir iespējams sacerēt un ierakstīt. No vienas puses, tā ir absolūta muzikāla anarhija, haoss, vājprāts, ar gandrīz dadaistiskiem tekstiem un bez "melodijām" šī vārda klasiskajā nozīmē, bet šis absolūtais vājprāts kaut kāda neizskaidrojama iemesla dēļ ir ģeniāls. Varbūt tāpēc, ka Soft Machine dalībnieki patiešām bija ģeniāli - un ne tikai Vaietam vienam te būtu visi galvenie nopelni. Tiešām lieliski traks ieraksts, ne sliktāks par grupas debijas albūmu.