Starless and Bible Black
No trim ierakstiem, kurus King Crimson radīja laikā, kad par grupas vokālistu bija Džons Vetons, "Starless and Bible Black" ir vismazāk ievērojamais un vismazāk populārais. Ja gan par "Larks` Tongues in Aspic", gan par "Red" ir nācies dzirdēt ļoti daudz labu vārdu, tad šis ieraksts sevišķi bieži pārmērīgi slavēts netiek. Un nākas atzīt, ka pārmērīgi satriecošs tas patiešām nav, lai arī tas piedāvā pietiekoši daudz interesantu mirkļu.
Lielisks ir pirmās albūma dziesmas - "The Great Deceiver" ievads, vienlaikus progresīvs un es teiktu savā ziņā pat nedaudz pancisks. Arī turpmākā šī dziesma ir lieliska. Jāatzīst, ka albūma ievada līmeni tālākās tā kompozīcijas vairs arī nesasniedz, turklāt faktiski tikai pirmajā ieraksta pusē parādās kaut kas vairāk vai mazāk līdzīgs dziesmām. Nē, man nav nekādu iebildumu nedz pret "Lament", nedz "We`ll let you know", bet par izcilām šīs kompozīcijas arī nenosauksi. Diezgan interesanta kompozīcija ir "Trio", kura gan visvairāk ir zīmīga ar to, ka par vienu no tās autoriem tiek atzīts grupas bundzinieks Bils Brufords, kura līdzdalība šī skaņdarba tapšanā aprobežojās ar viņa paziņojumu, ka viņš tā ierakstīšanā nepiedalīšoties, līdz ar to tur nav bungu.
Tikām ieraksta otrā puse sastāv no divām stipri garām kompozīcijām - "Starless and Bible Black" un "Fracture". Ne viena, ne otra neizceļas ar pārmērīgu atraktīvumu un faktiski ir tikai vienkāršs King Crimson džemošanas ieraksts. Kas gan nav nekāds brīnums, jo šis ieraksts jau arī sākotnēji tika ierakstīts "dzīvajā", vien vēlāk noņemot skatītāju radītos trokšņus. Lai arī King Crimson, protams, skaitās viena patiešām lieliska koncertu grupa, tomēr šis ieraksts laikam gan nebūs tam vislabākais apliecinājums, jo Fripa ģitārspēle tajā nav nekas TIK īpašs un droši vien lielākais "monstrs" no visas grupas četrotnes ir buņģieris Brufords, kurš ne velti tiek uzskatīts izcilāko progroka bundzinieku (kas gan nav sevišķs brīnums, jo viņš ir spēlējis bungas trīs lielākajās progroka grupās - King Crimson, Yes un Genesis).
Līdz ar to "Starless and Bible Black" varbūt ir "iečekošanas" vērts ieraksts, bet vienlaikus ne tāds, kura dēļ būtu vērts dzīvot un vērts mirt.
Papildinājums: vairākas reizes pēc kārtas noklausoties "The Night Watch", jāpiekrīt Lieliusam, ka tā patiešām ir albūma lieliskākā dziesma, kuru kaut kādu neizprotamu iemeslu dēļ iepriekš biju ignorējis, līdz ar to par puspunktu arī kopējais vērtējums paaugstināts.
Lielisks ir pirmās albūma dziesmas - "The Great Deceiver" ievads, vienlaikus progresīvs un es teiktu savā ziņā pat nedaudz pancisks. Arī turpmākā šī dziesma ir lieliska. Jāatzīst, ka albūma ievada līmeni tālākās tā kompozīcijas vairs arī nesasniedz, turklāt faktiski tikai pirmajā ieraksta pusē parādās kaut kas vairāk vai mazāk līdzīgs dziesmām. Nē, man nav nekādu iebildumu nedz pret "Lament", nedz "We`ll let you know", bet par izcilām šīs kompozīcijas arī nenosauksi. Diezgan interesanta kompozīcija ir "Trio", kura gan visvairāk ir zīmīga ar to, ka par vienu no tās autoriem tiek atzīts grupas bundzinieks Bils Brufords, kura līdzdalība šī skaņdarba tapšanā aprobežojās ar viņa paziņojumu, ka viņš tā ierakstīšanā nepiedalīšoties, līdz ar to tur nav bungu.
Tikām ieraksta otrā puse sastāv no divām stipri garām kompozīcijām - "Starless and Bible Black" un "Fracture". Ne viena, ne otra neizceļas ar pārmērīgu atraktīvumu un faktiski ir tikai vienkāršs King Crimson džemošanas ieraksts. Kas gan nav nekāds brīnums, jo šis ieraksts jau arī sākotnēji tika ierakstīts "dzīvajā", vien vēlāk noņemot skatītāju radītos trokšņus. Lai arī King Crimson, protams, skaitās viena patiešām lieliska koncertu grupa, tomēr šis ieraksts laikam gan nebūs tam vislabākais apliecinājums, jo Fripa ģitārspēle tajā nav nekas TIK īpašs un droši vien lielākais "monstrs" no visas grupas četrotnes ir buņģieris Brufords, kurš ne velti tiek uzskatīts izcilāko progroka bundzinieku (kas gan nav sevišķs brīnums, jo viņš ir spēlējis bungas trīs lielākajās progroka grupās - King Crimson, Yes un Genesis).
Līdz ar to "Starless and Bible Black" varbūt ir "iečekošanas" vērts ieraksts, bet vienlaikus ne tāds, kura dēļ būtu vērts dzīvot un vērts mirt.
Papildinājums: vairākas reizes pēc kārtas noklausoties "The Night Watch", jāpiekrīt Lieliusam, ka tā patiešām ir albūma lieliskākā dziesma, kuru kaut kādu neizprotamu iemeslu dēļ iepriekš biju ignorējis, līdz ar to par puspunktu arī kopējais vērtējums paaugstināts.
2008-04-28
comments powered by Disqus