Constrictor
1986.gadā, ierakstot albūmu "Constrictor", Alice Cooper apliecināja vienu no nepatīkamākajām patiesībām rokmūzikā - atteikšanās no narkotikām un alkohola ļoti bieži ir saistīta ar radošā potenciāla katastrofisku kritumu. Jo tieši tas viņu bija piemeklējis - kamēr viņa vairāki iepriekšējie ieraksti bija drosmīgi eksperimentāli veikumi, kuros viņš bija atkāpies no sava "klasiskā" šausmeņu varoņa tēla, bet pievērsies citiem izteiksmes līdzekļiem, tad ar "Constrictor" Kūpers atdzīvināja savu septiņdesmito gadu šovbiznesa šausmoņa tēlu, vienīgi atbilstoši laikmeta modei viņa mūzika diezgan nedaudz atšķīrās no tā, ko radīja citi tā laika skaļie rokeri - vai tie būtu Bon Jovi vai Quiet Riot.
Šī ieraksta galvenais trūkums neapšaubāmi ir tā ne pārāk interesantā muzikālā puse. Es varbūt nepiekritīšu Georgijam Starostinam par to, ka šis ieraksts būtu katastrofāli slikts un absolūti nebaudāms, bet fakts ir un paliek fakts, ka tas ir stipri vien par komerciālu un primitīvu, lai ierindotos starp labākajiem Kūpera veikumiem - teksti šeit pamatā ir tīrs seksa tēmas šokroks, bet dziesmu strukturējums - absolūti tipisks astoņdesmito gadu pseido smagais roks, kurā gan patiesībā no īsta smaguma nav ne miņas, bet vairāk ir jūtama tāda kā smaguma imitācija.
Savdabīgākā ieraksta kompozīcija noteikti ir "He`s Back (The Man Behind The Mask)" - stāsts par kaut kādu pervertiķi, kurš visvairāk ir īpašs ar to, ka savā ziņā tas ir līdzīgs iepriekšējiem Kūpera albūmiem "new wave" periodā - tas tiek izteikti vilkts uz sintezatoriem, taču dziesmas piedziedājums ir tik ļoti banāls, ka kaut ko tādu varētu gaidīt no "Modern Talking", nevis no mūziķa, kas vēl pirms nedaudz gadiem ar DaDa bija parādījis sevi kā pietiekami aktuālu mūziķi.
No citām ieraksta kompozīcijām pazīstamākā ir "Teenage Frankenstein", kuras pazīstamībai gan nav sevišķa pamata. Katrā ziņā Kūpers šeit ir gājis vieglāko ceļu - veidojot dziesmas ar skaļiem un bravūrīgiem piedziedājumiem, kuriem it kā vajadzētu būt pietiekami lipīgiem, lai piesaistītu klausītāju uzmanību. Droši vien tipisks šādas dziesmas piemērs ir "The World Needs Guts". Vēl viens ieraksta trūkums ir bungmašīnu pārmērīga izmantošana - tas nav nekāds smagais roks, kurā ritmu veido bezpersoniska automātika, un arī nenormāli "sakačātais" Kūpera jaunais ģitārists Keins Robertss ar sevišķi saistoši spēli neizceļas (kas gan nav brīnums, pietiek apskatīties uz viņa Rembo līdzīgajām fotogrāfijām, lai nojaustu, ka vairāk laika viņš pavada svaru zālē, nekā ar ģitāru rokās. Patiesībā gan šis ieraksts vēl nav tik komerciāls kā "Trash", taču ja kādreiz Kūpers bija modes diktētājs savā mūzikas lauciņā, tad 1986.gadā viņš bija jau pārvērties par vienkāršu sekotāju - un vēl žanrā, kurš kā tāds bija nekam nevajadzīgs un aizslaukāms mēslainē. Matu metālā tas varbūt nav sliktākais ieraksts, bet plašākā perspektīvā vērtējot, nekā laba "Constrictor" piedāvāt nespēj.
Šī ieraksta galvenais trūkums neapšaubāmi ir tā ne pārāk interesantā muzikālā puse. Es varbūt nepiekritīšu Georgijam Starostinam par to, ka šis ieraksts būtu katastrofāli slikts un absolūti nebaudāms, bet fakts ir un paliek fakts, ka tas ir stipri vien par komerciālu un primitīvu, lai ierindotos starp labākajiem Kūpera veikumiem - teksti šeit pamatā ir tīrs seksa tēmas šokroks, bet dziesmu strukturējums - absolūti tipisks astoņdesmito gadu pseido smagais roks, kurā gan patiesībā no īsta smaguma nav ne miņas, bet vairāk ir jūtama tāda kā smaguma imitācija.
Savdabīgākā ieraksta kompozīcija noteikti ir "He`s Back (The Man Behind The Mask)" - stāsts par kaut kādu pervertiķi, kurš visvairāk ir īpašs ar to, ka savā ziņā tas ir līdzīgs iepriekšējiem Kūpera albūmiem "new wave" periodā - tas tiek izteikti vilkts uz sintezatoriem, taču dziesmas piedziedājums ir tik ļoti banāls, ka kaut ko tādu varētu gaidīt no "Modern Talking", nevis no mūziķa, kas vēl pirms nedaudz gadiem ar DaDa bija parādījis sevi kā pietiekami aktuālu mūziķi.
No citām ieraksta kompozīcijām pazīstamākā ir "Teenage Frankenstein", kuras pazīstamībai gan nav sevišķa pamata. Katrā ziņā Kūpers šeit ir gājis vieglāko ceļu - veidojot dziesmas ar skaļiem un bravūrīgiem piedziedājumiem, kuriem it kā vajadzētu būt pietiekami lipīgiem, lai piesaistītu klausītāju uzmanību. Droši vien tipisks šādas dziesmas piemērs ir "The World Needs Guts". Vēl viens ieraksta trūkums ir bungmašīnu pārmērīga izmantošana - tas nav nekāds smagais roks, kurā ritmu veido bezpersoniska automātika, un arī nenormāli "sakačātais" Kūpera jaunais ģitārists Keins Robertss ar sevišķi saistoši spēli neizceļas (kas gan nav brīnums, pietiek apskatīties uz viņa Rembo līdzīgajām fotogrāfijām, lai nojaustu, ka vairāk laika viņš pavada svaru zālē, nekā ar ģitāru rokās. Patiesībā gan šis ieraksts vēl nav tik komerciāls kā "Trash", taču ja kādreiz Kūpers bija modes diktētājs savā mūzikas lauciņā, tad 1986.gadā viņš bija jau pārvērties par vienkāršu sekotāju - un vēl žanrā, kurš kā tāds bija nekam nevajadzīgs un aizslaukāms mēslainē. Matu metālā tas varbūt nav sliktākais ieraksts, bet plašākā perspektīvā vērtējot, nekā laba "Constrictor" piedāvāt nespēj.
2008-04-30
comments powered by Disqus