Yes

Grupas "Yes" debijas albūms, kā tas bija diezgan daudzām vēlāk "milzīgām" progresīvā roka grupām, faktiski nemaz nebija nekāds progroka ieraksts. Pretējā gadījumā diez vai tajā vietā atrastos vienam The Byrds un vienam The Beatles kaveram. Turklāt abi šie kaveri ir pietiekoši klasiski rokenroliski, lai nevarētu teikt, ka Džons Andersons un kompānija vienkārši paņēmuši par pamatu popmūziku un no tās radījuši kaut ko pilnīgi savādāku. Turklāt interesanti, ka viņu izvēlētā bītlu dziesma neapšaubāmi ir viena no grupas mazāk zināmajām kompozīcijām - tā ir "Every Little Thing" no "Beatles for Sale" - zini tā, kur "Every little thing she does - she does for me". Vispār nē - dziesmas ievads "Yes" izpildījumā nemaz nelīdzinās bītlu veikumam, tur jaušamas pat "Led Zeppelin" ietekmes devas un vien trešajā dziesmas minūtē parādās bītliskās notis. Interesanti, kā "Yes" izpildījumā šī dziesma kļūst par tādu kā himnu, lai gan saturiski, protams, tā nav nekāda himna, bet diezgan primitīvs lovesong.

Labākā ieraksta kompozīcija droši vien tomēr ir otrs kavers - "I See You" no the Byrds repertuāra. Citādi šis ieraksts ir tāds grūti raksturojams - no vienas puses, tam it kā nav ne vainas - nevienas vienīgas absolūti neveiksmīgas kompozīcijas te nav, bet vienlaikus - pārmērīgu virsotņu arī nē. Turklāt arī jaunības dienās Andersona balss īpaši simpātiska nebija, lai arī, protams, tā tolaik bija vēl daudz baudāmāka, nekā kad viņš savas vokālās dotības bija jau "izkopis", bet tas nemaina faktu, ka piemēram, "Harold Land" ir stipri garlaicīga, un vispār vien "Beyond and Before" no šī ieraksta dziesmām ir tāda, ka būtu pelnījusi iekļaušanu Yes labāko dziesmu izlasēs. Interesanti - vai tā ir tādās iekļauta vai nav?
2008-05-13
7.0
comments powered by Disqus