Taču ar atturēšanos no seksa īsti labi Donai neiet - it īpaši pēc tam, kad viņas skolā parādījies jaunais smukulītis (nosacīti) Tobijs, kurš arī piedalās lieliskajā antiseksa organizācijā. Nē, es neuzskatu, ka man būtu tiesības par šiem cilvēkiem ņirgāties vai izrādīt savu pārākumu - tas ir viņu ceļš, ko viņi izvēlas, un tā nav mana problēma. Bet tāpat es neuzskatu, ka es nevarētu par viņiem paņirgāties. Kāpēc nē? Un kāpēc lai es neņirgātos arī par visiem citiem, sevi ieskaitot?
Labi, ne par to ir tas stāsts, bet gan par šo filmu. Kad Tobijs izlemj, ka viņš tomēr grib un ka gan jau ka Dona arī grib, izrādās, ka viņa negrib gan. Bet Tobijam par to ir nospļauties, nekas, ka viņa pretojoties ir atsitusi galvu un ir bez apziņas, un tad nu viņš ķeras vērsim pie ragiem un... viņa krāns ļoti skaistā stilā tiek atdalīts no ķermeņa. Patiešām ekselenti. Un būsim godīgi - mums kā skatītājiem ir skaidrs, ka ne pēdējo reizi šīs filmas gaitā kādam tā atgadīsies.
Dažas ainas šajā filmā ir tiešām, tiešām pretīgas, it īpaši tas attiecas uz brīžiem, kad mēs redzam at-peņotos puišus ar asinīm un... norautiem peņiem. Tas patiešām ir diezgan ekstrēmi, bet, protams, šī filma nav šausmene. Un es gribu arī teikt - nē, tā nav melnā komēdija. Brīžiem gan ir smieklīgi, bet tā nav filma, kurā būtu humors tīrā veidā. Mazliet gribētos pakritizēt aktierus šajā filmā - tēlojums vairākās vietās ir pārmērīgi uzspēlēts un samākslots, lai gan sieviete, kas atveido Donu, ir līmenī.
Savdabīga filma, kuru varbūt ir vērts noskatīties, lai arī garantēt, ka tā tev sagādās daudz pozitīvu emociju, es nevarētu.