Kazhes pierakstu burtnīca

Uzskatu, ka sevi varu dēvēt par lielu Eirovīzijas teorētiķi, jo ne vien jau daudzus gadus šo pasākumu skatos, bet arī tās rezultātu analīzei veltīju savu maģistra darbu (un cik daudz ir cilvēku, kas par sevi varētu teikt ko tādu?). Protams, tas vienlaikus nenozīmē, ka uzskatu sevi par šī pasākuma fanu. Vispār par Eirovīzijas faniem man radās kāda doma/jautājums. Mums ar draugiem Eirovīzija ir ikgadējs kolektīvas skatīšanās pasākums, kurā tev ir iespēja labi pasmieties un paņirgāties. Un, cik nojaušu, gandrīz visi, kas Eirovīziju skatās kompānijā, to skatās tieši ar mērķi paņirgāties. Bet vai ir cilvēki, kuri Eirovīziju draugu kompānijā skatās "nopietni"? Proti, tā kā hokeju vai ko tamlīdzīgu.

Bet attiecībā uz šī gada konkursu. Kas bija negaidīti - bija diezgan daudz pietiekami labu dziesmu, par kurām zināmas apstākļus sakritības gadījumā es būtu pat varējis balsot. Un tas Eirovīzijā ir gana labs sasniegums. Lielisks bija francūzis Sebastian Tellier (par kuru gan es nešaubīgi prognozēju, ka viņam nekas nespīd. un nenospīdēja). Labi bija gan horvātu, gan bosniešu priekšnesumi - un kāpēc nez šajā situācijā "Balkānu mafija" nespēja viņus izcelt saulītē, bet visaugstāk no šī reģiona valstīm atkal tika Serbija? Ne vainas nebija arī vēl vairākām dziesmām/priekšnesumiem, turklāt bija gan tipisks Eirovīzijas materiāls - tāds kā, piemēram, Zviedrijai, gan arī pietiekami savdabīgas uzstāšanās - tādas kā Azerbaidžānai, Gruzijai. Nevar noliegt - Eirovīzijā netrūka arī totālu mēslu, kuru vidū obligāti jāizceļ vācietes no No Angels (kuras, protams, raisa zināmas vidusskolas ar tv kanālu VIVA saistītas atmiņas, bet vienlaikus ir viens no globāli tizlākajiem kāstingoto meiteņu grupu projektiem), poliete, kura pēc Kārļa Streipa vārdiem savulaik uzstājusies ar Džonu Koltreinu (kurš gan dabiski miris 10 gadus pirms šīs polietes dzimšanas, līdz ar to paglābies no neizbēgama kaitējuma savai reputācijai). Un kas, pie joda, bija otro vietu ieguvusī ukrainiete? Vai viņa ir daļa no kāda viltīga ukraiņu plāna, kā atvilt Rīgai sekstūristus?

Tikām Eirovīzijas rezultāti bija tik klajs Eirovīzijas "kaimiņu būšanas" apliecinājums, ka es varētu pat turpināt savu uzsāktā pētījuma tēmu (vispār vajadzēs kaut kad iegrūzt manā programmā šos rezultātus un apskatīties, par cik ir pārspēts iepriekšējo gadu kaimiņu balsošanas rekords), bet par to es pat nezinu, vai ir vērts izteikties. Varu vien piebilst, ka šī bija pirmā reize, kad nenoskatījos līdz galam to daļu, kas man citādi Eirovīzijā šķiet saistošākā - proti, rezultātu apkopošanu. Pat iepriekš nesagatavoties gandrīz par visām valstīm varēju uzminēt to favorītu sarakstus, un faktiski neievēroju nevienu valsti, kuras rezultāti neatbilstu kaimiņu būšanai (pat francūži otro gadu pēc kārtas pirmās divas vietas atdeva tām pašām valstīm - Turcijai un Armēnijai). Nē, pasākuma formātā kaut kas neapšaubāmi ir jāmaina, pretējā gadījumā mani māc aizdomas, ka pat humora dēļ to vairs turpmākos gados neskatīšos.