Tomēr par laimi Benijs Hils šajā ierakstā nepiedalās (kas gan nav arī brīnums, jo cik zinu, viņš nedz dižs runātājs, nedz dziedātājs nebija), tā vietā Būtss piedāvā divpadsmit vairāk vai mazāk vienveidīgas saksafona rokenrola kompozīcijas (jo lai nu kas, bet džezs šī mūzika nav), kas no vienas puses spēj parūpēties par labu noskaņojumu, bet no otras puses uz neko lielāku par fona mūzikas statusu pretendēt nespēj. Vairums šī ieraksta skaņdarbu citos izpildījumos ir zināmas labāk - tādas ir gan "Cotton Fields", gan "Charlie Brown", gan vēl vismaz dažas. Veids, kādā Būtss un viņa pavadošais ansamblis šīs dziesmas pasniedz, nav slikts, bet par kaut ko fenomenālu es to arī nenosauktu. Vieglā izklaides mūzika kā teikt, labi piemērojama dejošanai ballītēs sešdesmito gadu sākumā, bet noteikt ne tāda mūzika, kuru atskaņojot, tu mūsdienās varētu paspīdēt ar labu gaumi.