Kazhes pierakstu burtnīca

"Viņš bija kluss vīrs" ir stāsts par kādu vīrieti, kas būtu varējis kļūt par sērijveida slepkavu, nogalinot bariņu savu kolēģu, bet dīvainas sagadīšanās pēc kļuvis par kolektīva varoni, kura rīcībā nonāk nauda un sievietes un kuru vairs neviens neuzskata par muļķīgu neveiksminieku.
Šī klusā vīra lomā ir iejuties Kristians Sleiters, un te nu man nākas atzīt, ka viņš šajā lomā ir patiešām lielisks un ar savu tēlojumu manās acīs šai filmai viņš pienes klāt vismaz pārīti punktu. Un vienlaikus jāatzīst, ka kopumā šī filma nav nekas izcils un izņemot Sleitera varoni tajā ir ļoti maz pieminēšanas vērta. Turklāt vēl šajā filmā (gluži kā iekš "Deathproof") ir negaidītais pavērsiens, kas vienlaikus nav sevišķi negaidīts un vilšanos sagādājošs. Nē, man patīk ideja kā tāda, parādīt, kas darās tā mazā cilvēka galvā, kuram vienu dienu piegriežas kolēģu stulbie joki un priekšniecības ņirgāšanās, un viņš paņem rokās pistoli, lai tam padarītu galu (līdzīgi kā darīja trakais tips iekš "Office Space"), taču problēma ir tajā, ka šīs filmas varoņi pat salīdzinoši ar nebūt ne reālistisko "Office Space" izceļas ar diezgan akūtu dziļuma trūkumu. Nē, galvenajam varonim nekas nekaiš un pat kompānijas direktors (Viljams H. Meisijs) ir līmenī, bet visi pārējie (ieskaitot galvenā varoņa sievišķo interesi) ir kaut kādi no kartona izgriezti un man stipri vienaldzīgi. Vēl viens mīnuss, kas šeit rodas, ir saistībā ar to "final twist" - pat ja tu nenojaut, ka tāds filmā agrāk vai vēlāk būs, ir ļoti grūti neievērot, ka vairums tajā notiekošā ir pārāk nereāls un "dzīvē tā nenotiktu". Un tas ir trūkums - ja tev rodas sajūta, ka bez twist`a parādīšanās filma nav jēdzīga, tātad twist nav īpaši labi apslēpts.

Par šedevru es šo filmu katrā ziņā nenosauktu, lai arī tai veltīto laiku arī nenožēloju.