How I Long to Feel That Summer in My Heart
Šo grupu es iepazinu tikai viena iemesla dēļ - mani piesaistīja tās nosaukums. Kā tev šķiet, ko šis nosaukums nozīmē? Mana sākotnējā, ilglaicīgā un nekādi nepamatotā versija ir "Gorkija zigotiskie minči". Protams, patiesībā "zygotic mynci" ir vesliešu valodā un ne par kādiem zigotiskiem kaķiem tur runas nav, lai arī īstais nosaukuma atšifrējums nav sevišķi jēdzīgāks par manējo - "Gorkija stulbais pērtiķis". Nezinu, vai Maksimam Gorkijam bija pērtiķis, bet tāds nu ir šīs grupas nosaukums.
Tomēr dīvainākais, ko nākas atzīt GZM sakarā, ir tas, ka viņi ir sasodīti labi (vai pareizāk - bija, jo grupa 2006.gadā izjuka). Šī velsiešu grupa spēlēja tādu kā psihodēlisku popmūziku ar tautas mūzikas elementiem, kas liek tev justies labi un optimistiski. "How I long to feel that summer" visvairāk līdzinās sešdesmito gadu beigu - septiņdesmito sākuma "The Kinks" daiļradei, lai arī, protams, Jūros Čailds nav gluži Rejs Deiviss, līdz ar to grupas dziesmu teksti un melodijas nav gluži debešķīgi, bet neapšaubāms skaistums šajā mūzikā ir.
Faktiski es ieprieks to nemaz nebiju klausījies, bet jau pēc "Where Does Yer Go Now" pirmajām taktīm man kļuva skaidrs, ka šī ir tāda mūzika, ko es spētu iemīlēt. Tā ir viegla, ne pārāk pretencioza, ausīm izteikti draudzīga un ar kaut ko līdzīga arī "The Fountains of Wayne". Vai tas būtu ieraksta burvīgais singls "Stood on Gold" vai himnas veida "Hodgeston`s Hallelujah", GZM spēj sagādāt vienas vienīgas pozitīvas emocijas, un ko citu es no šādas grupas lai gaidu? Šeit tu nedzirdēsi nevienu griezīgu ģitāras skaņu (it īpaši ņemot vērā, ka elektriskā ģitāra īsti GZM krājumā neietilpst - toties grupas dalībnieki vien šeit iespēlējuši 25 dažādus mūzikas instrumentus, plus vēl to pavada stīgu grupa).
Tomēr dīvainākais, ko nākas atzīt GZM sakarā, ir tas, ka viņi ir sasodīti labi (vai pareizāk - bija, jo grupa 2006.gadā izjuka). Šī velsiešu grupa spēlēja tādu kā psihodēlisku popmūziku ar tautas mūzikas elementiem, kas liek tev justies labi un optimistiski. "How I long to feel that summer" visvairāk līdzinās sešdesmito gadu beigu - septiņdesmito sākuma "The Kinks" daiļradei, lai arī, protams, Jūros Čailds nav gluži Rejs Deiviss, līdz ar to grupas dziesmu teksti un melodijas nav gluži debešķīgi, bet neapšaubāms skaistums šajā mūzikā ir.
Faktiski es ieprieks to nemaz nebiju klausījies, bet jau pēc "Where Does Yer Go Now" pirmajām taktīm man kļuva skaidrs, ka šī ir tāda mūzika, ko es spētu iemīlēt. Tā ir viegla, ne pārāk pretencioza, ausīm izteikti draudzīga un ar kaut ko līdzīga arī "The Fountains of Wayne". Vai tas būtu ieraksta burvīgais singls "Stood on Gold" vai himnas veida "Hodgeston`s Hallelujah", GZM spēj sagādāt vienas vienīgas pozitīvas emocijas, un ko citu es no šādas grupas lai gaidu? Šeit tu nedzirdēsi nevienu griezīgu ģitāras skaņu (it īpaši ņemot vērā, ka elektriskā ģitāra īsti GZM krājumā neietilpst - toties grupas dalībnieki vien šeit iespēlējuši 25 dažādus mūzikas instrumentus, plus vēl to pavada stīgu grupa).
2008-05-29
comments powered by Disqus