Patiesībā manā uztverē tā nemaz nav tīrā zinātniskā fantastika, bet gan drīzāk antiutopija ar zināmiem sci-fi elementiem, gluži kā tas ir ar Kurta Vonnegūta darbiem.
Iedomāsimies nākotni. Nav svarīgi, kāds ir gads. Zeme ir stipri vien piedrazota un tās resursi - izsmelti. Pārtika lielākoties ir sintētiska, jo dabiskas pārtikas sen vairs nav. Cilvēku ir pāri par divdesmit miljardiem un plašākās iespējas pastaigāties ir pa māju jumtiem vai gaiteņiem. Tev pastāvīgi jānēsā speciāli deguna aizbāžņi, kas tevi pasargā no putekļiem. Cilvēki attīstītajās valstīs dzīvo slikti, bet pārējās - vēl daudz sliktāk. Un vienlaikus viņi ir pārliecināti, ka dzīve iet uz augšu. Pār visu valda reklāmas aģentūras un visi cilvēki šo aģentūru acīs ir tikai patērētāji. Ja tu esi labs patērētājs, tad tu vari iegādāties Starsailor firmas uzvalku. Ja esi slikts, tad nevari. Lielās reklāmas aģentūras arī ir tikai divas, un tās diezgan nopietni cīnās savā starpā. Vienai no tām pieder Indija un Ķīna. Tehnoloģiju attīstība ir vienkārši satriecoša - tā kā ir beigusies nafta, ir ticis izgudrots pedāļu limuzīns. Jo vairāk tev naudas, jo vairāk šoferu.
Galvenais varonis ir viens no vadošajiem darbiniekiem vienā no reklāmas aģentūrām. Viņš saņem uzdevumu vadīt reklāmas kampaņu cilvēku iebarošanai kļūt par kolonistiem uz Venēras. Taču kā gadās, kā ne, viņš pēkšņi tiek izrauts no savas dzīves un ir spiests strādāt fiziski smagu darbu kaut kur Latīņamerikā. Un ejot caur ērkšķiem viņš sāk pamazām saprast, ka arī patērētājs ir cilvēks.
Šāds īsumā būtu romāna sižets. Romāna konservacionisma mesidžs ir diezgan skaidrs un vienlaikus diezgan primitīvā veidā ir nodalītas labā un sliktā puses, daudz izteiktāk, nekā teiksim tas būtu Orvela pasaulē. Tomēr vienlaikus romāns ir ļoti spēcīgs un tas neapšaubāmi varētu ieinteresēt tevi, ja esi viens no tiem cilvēkiem, kam globālā sasilšana (jeb klimata pārmaiņas) un vides piesārņojums šķiet būtiski jautājumi. Protams, ka tā ir propaganda, no question about that, bet šī ir tāda veida propaganda, kas man ir pieņemama.