Moby Grape
"Moby Grape" ievērojamākais dalībnieks bija Skips Spenss - ģitārists/bundzinieks (viņa loma mainījās, Spensam pārvietojoties starp grupām), kas iepriekš jau bija paspējis uzspēlēt divās no ievērojamākajām Sanfrancisko apvidus grupām - "Quicksilver Messenger Service" un "Jefferson Airplane". Nekas, ka ar QMS viņš neierakstīja nevienu albumu, bet Jefferson Airplane rindās Spenss pabija vien "Takes Off" ierakstīšanas laikā, tomēr viņa nozīmīgumu tas nemazina. Nemaz nerunājot par to, ka vien pāris gadus vēlāk viņu piemeklēja īsteni Sida Bareta liktenis - piespiedu (vairāk vai mazāk) aiziešana no paša dibinātās grupas, garīga slimība, īsa solokarjera un grimšana pilnā aizmirstībā. 1999.gadā Spenss nomira, turklāt ilgus gadus viņš faktiski dzīvoja kā bomzis (te jāpiezīmē, ka Bareta liktenis kopumā droši vien izvērtās nedaudz veiksmīgāks).
Tiesa muzikāli Moby Grape debijas ieraksts ne ar ko nav līdzīgs Bareta ēras Floidiem. Un tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, grupas dziesmu rakstīšanā apmēram līdzīgā mērā piedalījās visi pieci tās dalībnieki, līdz ar to Spensa vājprāts (kas gan tolaik vēl nebija sevišķi attīstījies) šeit nemaz nevarētu ieņemt centrālu lomu (viņš ir vien divu dziesmu autors). Pēc kā izklausās "Moby Grape"? Šeit ir gan sava nodeva amerikāņu folkmūzikai, gan "klasiskam" rokenrolam, gan blūzam. Ierakstu ievadošā "Hey Grandma" varētu būt atrodama arī kādā 1963-65.gada bītlu ierakstā, "Mr. Blues" ir tiešām tipisks blūza gabals, "Fall on You" ir tipisks rokenrols, balāde "8-05" ir The Byrds stilā, "Come in the morning" jūtamas arī gospeliskas notis un tā tālāk.
Ar ko šis ieraksts ir īpatnējs sešdesmit septītā gada psihodēlisko Sanfrancisko grupu daiļrades kontekstā? Sāksim ar to, ka tas nemaz nav psihodēlisks, bet pietiekami tradicionāli rokenrolisks. Turpinājumā var pieminēt, ka grupa absolūti izvairās no garām nestrukturētām jamming stila kompozīcijām. Gluži otrādi - šajā 31 minūti ilgajā ierakstā ietilpst 13 dziesmas, no kurām tikai viena ilgst ilgāk par četrām minūtēm un vēl viena - ilgāk par 3 minūtēm. Pie grupas plusiem jāpieskaita tas, ka visi tās dalībnieki ir vokāli pietiekami apdāvināti un ka tādas vokālu harmonijas kā šajā ierakstā neviena cita Sanfran grupa radīt varēja pat necerēt. Un ja to vēl apvieno ar iespējami uzrunājošu melodiju kā lieliskajā "Sitting By the Window", tad Moby Grape spēja radīt patiešām visaugstākās klases mūziku. No šeit vēl nepieminētajām dziesmām vajadzētu pieminēt arī "Indifference" un "Omaha". Tomēr faktiski šī ieraksta galvenais pluss ir tajā, ka tam nav sevišķu trūkumu. Proti, šeit nav nevienas dziesmas, kurai te nevajadzētu būt - ņemot vērā to, ka "Moby Grape" tomēr bija narkotikas salietojušos hipiju kolektīvs, viņi spēja negaidīti labi spriest par to, ko darīt ir adekvāti un ko nē. Varbūt viņi nespēja radīt tādas patiešām klasiskas kompozīcijas kā "White Rabbit" no Jefferson Airplane krājumiem, taču tīri kā vienots ieraksts šis albums nav sliktāks arī par "Surrealistic Pillow".
Tiesa muzikāli Moby Grape debijas ieraksts ne ar ko nav līdzīgs Bareta ēras Floidiem. Un tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, grupas dziesmu rakstīšanā apmēram līdzīgā mērā piedalījās visi pieci tās dalībnieki, līdz ar to Spensa vājprāts (kas gan tolaik vēl nebija sevišķi attīstījies) šeit nemaz nevarētu ieņemt centrālu lomu (viņš ir vien divu dziesmu autors). Pēc kā izklausās "Moby Grape"? Šeit ir gan sava nodeva amerikāņu folkmūzikai, gan "klasiskam" rokenrolam, gan blūzam. Ierakstu ievadošā "Hey Grandma" varētu būt atrodama arī kādā 1963-65.gada bītlu ierakstā, "Mr. Blues" ir tiešām tipisks blūza gabals, "Fall on You" ir tipisks rokenrols, balāde "8-05" ir The Byrds stilā, "Come in the morning" jūtamas arī gospeliskas notis un tā tālāk.
Ar ko šis ieraksts ir īpatnējs sešdesmit septītā gada psihodēlisko Sanfrancisko grupu daiļrades kontekstā? Sāksim ar to, ka tas nemaz nav psihodēlisks, bet pietiekami tradicionāli rokenrolisks. Turpinājumā var pieminēt, ka grupa absolūti izvairās no garām nestrukturētām jamming stila kompozīcijām. Gluži otrādi - šajā 31 minūti ilgajā ierakstā ietilpst 13 dziesmas, no kurām tikai viena ilgst ilgāk par četrām minūtēm un vēl viena - ilgāk par 3 minūtēm. Pie grupas plusiem jāpieskaita tas, ka visi tās dalībnieki ir vokāli pietiekami apdāvināti un ka tādas vokālu harmonijas kā šajā ierakstā neviena cita Sanfran grupa radīt varēja pat necerēt. Un ja to vēl apvieno ar iespējami uzrunājošu melodiju kā lieliskajā "Sitting By the Window", tad Moby Grape spēja radīt patiešām visaugstākās klases mūziku. No šeit vēl nepieminētajām dziesmām vajadzētu pieminēt arī "Indifference" un "Omaha". Tomēr faktiski šī ieraksta galvenais pluss ir tajā, ka tam nav sevišķu trūkumu. Proti, šeit nav nevienas dziesmas, kurai te nevajadzētu būt - ņemot vērā to, ka "Moby Grape" tomēr bija narkotikas salietojušos hipiju kolektīvs, viņi spēja negaidīti labi spriest par to, ko darīt ir adekvāti un ko nē. Varbūt viņi nespēja radīt tādas patiešām klasiskas kompozīcijas kā "White Rabbit" no Jefferson Airplane krājumiem, taču tīri kā vienots ieraksts šis albums nav sliktāks arī par "Surrealistic Pillow".
2008-06-25
comments powered by Disqus