Kazhes pierakstu burtnīca

Ar "Driving Rain" sers Pols Makartnijs iesoļoja jaunajā 3. gadu tūkstotī, un faktiski neko spektakulāra šī iesoļošana viņam nepadevās. Tomēr nevienam nav noslēpums, ka šī vīra labākie gadi ir ļoti, ļoti tālā pagātnē un ka gaidīt no viņa kaut ko sešdesmito (vai septiņdesmito pirmās puses) līmenī radīto dziesmu līmenī ir līdzīgi kā gaidīt, ka Mišels Platinī atgriezīsies futbola laukumā un kļūs vēlreiz par Eiropas čempionu. Mūsdienu Makartnijs nav ģēnijs, viņš ir pietiekami labs dziesminieks, kas spēj uzrunāt savus klausītājus, bet ne vairāk.

Ar ko "Driving Rain" atšķiras no vairuma citu Pola ierakstu, ir tā diezgan izteiktais uzsvars uz drūmām kompozīcijām - šeit ir droši vien zemākais optimistisku klavieru vadītu kompozīciju visā viņa karjerā, toties ar "Rinse the Raindrops" Pols brīžiem ir gandrīz tik dusmīgs kā vēl sešdesmitajos un "Helter Skelter" laikos. Patiesībā tas ir gandrīz neticami, ka šis sešdesmit (teju) gadus vecais vīrs spēja radīt kaut ko tādu, kas man pat dīvainā kārtā rada asociācijas ar "Ace of Spades", turklāt šī kompozīcija iziet cauri vairākām dažādām stadijām, lai beigās kulminētu līdzīgā veidā, kā tā uzsākās. Un kas seko šim gandrīz izcilajam skaņdarbam? Idiotiska pēc-11.septembra dziesma "Freedom", kura savā vienkāršībā līdzinās "We will rock you" vai "Rockin` in a free world" (pirmajai - ar plaukstu sišanu), otrajai - ar pilnīgi visu.

Prognozējams šī ieraksta trūkums ir tajā, ka tajā ir pārāk daudz dziesmu. 67 minūtes dabiski ir par daudz, lai Pols spētu tās visas piepildīt ar labām dziesmām. Jā, te ir vairāki lieliski gabalim ieskaitot jau pieminēto "Raindrops", "Lonely Road", "She`s Given Up Talking" un vēl pārīti, bet vienlaikus filler līmenis ir stipri augsts. Protams, faniem lielāku prieku sagādā ieraksts ar lielāku skaitu dziesmu, bet reizēm labāks variants ir mazāk veiksmīgās kompozīcijas paturēt azotē. Un ar to Polam ir bijušas problēmas nu jau vairākus gadu desmitus. Bet no otras puses - tas ir Pols Makartnijs, un diez vai kāds no viņa gaida kaut ko citu mūsdienās, kā ierakstus ar dažām veiksmīgām dziesmām, dažiem šo veiksmīgo dziesmu kloniem un veselu kaudzi absolūti atmiņā nepaliekošu skaņdarbu. Taču "Driving Rain" viņš vismaz ar "Raindrops" apliecināja, ka gluži pilnībā viņu norakstīt 2001.gadā vēl bija par agru.