Kazhes pierakstu burtnīca

More of the same, tā varētu raksturot šo Meat Loaf albumu. Vispār tas gan laikam šim tipam ir raksturīgs, ka iepriekš nepieredzētos virzienos viņš īpaši iet nemēdz, un šis ieraksts jau nu nebūtu nekāds izņēmums. Par vienu no tā dziesmām vidusskolas laikos biju pamatīgi safanojies - proti, par "Modern Girl". Vēl joprojām to uzskatu par vienu no viņa veiksmīgākajām dziesmām (lai arī pašu Meat Loaf noteikti vērtēju ievērojami zemāk nekā tajos laikos). Lūk, arī šīs dziesmas videoklips:

Eh, cik Mītlofs ir skaists, vai ne? Savā ziņā es jau brīnos, kā viņš spēja MTV ērā uzreiz nenoslīkt, bet gan turpināt pārdot tonnām ierakstu? Saki vai nesaki, bet diez vai viņš miljoniem sieviešu varētu šķist sevišķi iekārojams.

Ja "Bad Attitude" sastāvētu no 9 "Modern Girl", tas būtu patiešām labs ieraksts, taču, protams, ka tā nav. Tā vietā Mīts reizēm izmēģina savu roku kādos sev mazāk raksturīgos stilos - piemēram, "Nowhere Fast" ir izteiktas jaunā viļņa iezīmes. Problēmas vien ir tajā, ka:
a) new wave 1984.gadā jau bija stipri tuvu savam galam;
b) Meat Loaf un new wave nav sevišķi labi saskanīgas tēmas.
Der pieminēt, ka no šī ieraksta 9 dziesmām vien divas ir sarakstījis Džims Steinmans, kamēr pārējās veidojusi citu songwriteru komanda, kas lielākoties (izņemot "Modern Girl") spējusi radīt pilnīgi izteiktus mēslus - tādu bezjēdzīgu sviestu "Sailor to a Siren" (nez kāpēc man atgādina "Heaven is a place on earth"), "Don`t you leave your mark on me" un "Cheatin` in your dreams". Vispār viens no galvenajiem šī ieraksta trūkumiem ir arī instrumentācijā un aranžējumos. Proti, nosacīti savos labākajos ierakstos, tādos kā "Bat out of hell" Meat Loaf gabalus baudāmākus darīja ļoti dzīvi aranžējumi, kamēr šis tipiskais astoņdesmito vidus sintezatoru fests ir stipri vien nebaudāms.