Kazhes pierakstu burtnīca

"Rocket Science" ir viena no filmām, kas vienkārši perfekti atbilst kategorijai "indie" - zini, viena no tām nelielā budžeta filmām, kurās it kā nekas īpašs nenotiek, kurā visi personāži ir tādi nedaudz dīvaini un kuras humors balstās velns viņu sazin kur. Tās galvenais varonis Hels ir vienkāršs pusaugu puika, kas cieš no diezgan spēcīgām problēmām, kas saistītas ar viņa kautrīgumu, kura dēļ viņš runājot ļoti stipri stostās. Taču tad skolas spicākā debašu turnīru dalībniece Džinnija piedāvā Helam iestāties debašu pulciņā. Dabiskā reakcija būtu jautājums - kāpēc viņa tā dara? Vai tad nav skaidrs, ka Hels ir visperfektāk nepiemērotais puisis skolā, lai nodarbotos ar debatēm (ja jau viņš pat nekad nav spējīgs skolas ēdnīcā pateikt, ka viņš vēlas picu, un līdz ar to ir spiests vienmēr samierināties ar negaršīgu zivi)? Bet viņš tur iestājas un sāk cīnīties ar savu runas defektu (starp citu, tips, pie kura viņš iet uz nodarbībām, lai pārvarētu šīs savas problēmas, ir vienkārši ideāls).

Ja tu domā, ka šī ir viena no filmām, kur lūzeris pārvēršas par spicāko džeku un pasaules čempionu debatēs, tu pagalam maldies. Nē, šī nav viena no tām filmām. Šī ir viena no dīvainajām filmām, kurās tu nekad īsti nezini, kāpēc tā beidzas tieši šajā brīdī un ko tā tev ir vēlējusies pateikt. Un tajā ir arī lieliska mūzika (arī tāda tipiski indie alternatīva pusakustiska ģitārmūzika, kas tevi vienkārši aizgrābj). Bija, protams, mazliet dīvaini, ka šo filmu skatījāmies kopā ar kaučsērferi Olli no Somijas (filmas saturs brīžam ir tāds, ka nākas saraukt kādu uzaci), bet tas nemaina manu viedokli, ka "Rocket Science" ir ļoti laba filma. Varbūt ne gluži izcila, varbūt ne gluži aizraujoša, bet patiešām laba. Un oriģināla, kas ir varbūt pat būtiskākais.