Led Zeppelin II

Lai arī tekstuāli Led Zeppelin ir absolūta "peņu roka" grupa, tas neliedz viņiem vienlaikus būt vieniem no izcilākajiem, ja ne pašiem izcilākajiem ansambļiem, kas smago/pussmago rokmūziku vispār jebkad ir spēlējuši. Un ja tevi nespēj pārliecināt "Whole Lotta Love", "What is and what should never be", "Heartbraker" un citi gabali par to, tad es pat nezinu, ko lai tev saka :)

Kas ir "Led Zeppelin II" formulas galvenās sastāvdaļas? Pirmkārt, Peidža fenomenālā rifošana, otrkārt Bonama maniakālā bungošana, treškārt - stipri uzspēlētais Plānta vokāls (ar oo baby, baby vietā un nevietā). Man personīgi labāk viņi patīk tieši rifojošajos gabalos un mierīgie "Thank You" un "Ramble On" mani kaut kā mazāk piesaista nekā uz rifiem balstītās kompozīcijas (un "Bring it on home" vispār ir ĻOTI īpatnēja kompozīcija). Dīvainā kārtā varbūt pat visiecienītākais gabals šajā ierakstā man ir "The Lemon Song" (ar vienkārši fenomenāli pretīgo tekstu "you squeeze my lemon till juice runs down my leg"), bet "Whole Lotta Love" droši vien būtu otrajā vietā, un "Heartbreaker" trešajā. Īpatnējs gabals ir "Moby Dick" - Led Zep un Bonema atbilde uz Džindžera Beikera bungu solo "Toad". Es droši vien palikšu "Toad" piekritēju vidū (lai arī šī gabala labākā daļa ir PIRMS solo sākuma - Peidžs tur rifo kā traks, bet pats bungu solo ir tāds diezgan... garlaicīgs... kā jau tas vispār bungu solo gabaliem ir diezgan raksturīgs, varbūt ar izņēmumu "Soul Sacrifice" gadījumā).

Kā jau tas laikam ir ar visiem "klasiskajiem" Led Zep albumiem - līdz pat "Presence", šim ierakstam ir jābūt tavā krājumā. Tas gan nav labākais viņu veikums, bet pie joda - tie ir Led Zeppelin!
2008-07-08
8.0
comments powered by Disqus