Led Zeppelin IV

Patiesībā šī ieraksta nosaukums, protams, nav "Led Zeppelin IV", bet gan "Untitled", jo uz diska vāciņa nav nekāda uzraksta, kas liecinātu kaut to, ka šis vispār ir Led Zeppelin ieraksts, bet tradicionāli to lielākoties tomēr sauc tieši par IV, gluži tāpat kā "The Beatles" parasti sauc par "White Album" vai Spinal Tap "Shark Sandwich" - par "Shit Sandwich".

Protams, rakstot par tādu ierakstu kā IV, es jūtos tik sīciņš, cik vien sīks kāds cilvēks var justies. For God`s sake - tas ir Led Zeppelin ceturtais ieraksts, kurš ir zināms droši vien jebkuram šīs pasaules iedzīvotājam pateicoties "Stairway to Heaven". Un ne jau tikai "Stairway" tajā ir, arī virkne citu dziesmu ir kompozīcijas, bez kurām nav iedomājama neviena pieklājīga klasiskā/smagā roka radiostacija - "Black Dog", "Rock and Roll", "Going to California" un "When the Levee Breaks".

Protams, savā ziņā tas ir interesanti, ka visu tautu un laiku izcilākā rokdziesma (tā pati "Stairway") lielā mērā ir plaģiāts (no grupas "Spirit" akustiskās kompozīcijas "Taurus"), bet vai tāpēc "Stairway" būtu mazāk izcila dziesma? Nē, tā tāpēc nav mazāk izcila. Tā ir Stairway to Heaven. Un par to pat kaut ko teikt nav nepieciešams.

Nevaru noliegt, ka sevišķi bieži to man klausīties negribas, jo diez vai ir daudz dziesmu, kuras būtu vairāk reizes drirdētas nekā tā, tāpēc ja man vajadzētu izvēlēties savu mīļāko dziesmu šajā ierakstā, tā pilnīgi noteikti nebūtu "Stairway". Pamata izvēle man būtu starp "Black Dog" un "Rock and Roll", arī "Misty Mountain Hop" man ļoti labi iet pie sirds.

Ko gan vajag piezīmēt - IV ir stipri viegls muzikāli ieraksts un salīdzinoši grupas debijas albums bija daudz metāliskāks, tas pats "Misty Mountain Hop" lielā mērā ir Queen (tolaik vēl, protams, pilnīgi nezināmas un studijā neierakstījušās) nekā Led Zep teritorijas skaņdarbs, "Going to California" ir klusa akustiska kompozīcija, tāpat par smagu nenosauksi "The Battle of Evermore" (tā, starp citu, ir vienīgā šī ieraksta kompozīcija, ko vienlaikus nenosauksi arī par sevišķi izcilu).

Godīgi sakot gan jāatzīstas, ka es šo ierakstu droši vien nemīlu tik ļoti, cik man to vajadzētu mīlēt. Jā, tas ir viens no klasiskākajiem ierakstiem rokmūzikā, jā, vairākas tā kompozīcijas ir vairāk nekā izcilas, un tomēr - tas nav man radīts ieraksts. Nezinu, kas īsti ir tas, kāpēc Led Zep vispār nav viena no manām mīļākajām grupām, bet tas nu ir fakts, ka es viņus savā top 5 droši vien neiekļautu. Iespējams, tāpēc, ka es nespēju fanot par Plānta vokāliem - kaut kas tajos brīžiem ir diezgan kaitinošs, Peidžs un Bonams - tā, protams, ir pilnīgi cita lieta.
2008-07-11
8.5
comments powered by Disqus