Reptile

Sešdesmitajos gados, protams, Kleptons bija pilnīgi citas raudzes mūziķis nekā mūsdienās. Lai gan, iespējams, viņš bija tieši tāds pats, tikai apkārtējā vide bija savādāka un līdz ar to viņš arī radīja cita līmeņa mūziku (turklāt viņš pats nedz Yardbirds, nedz Cream, nedz Derek and the Dominoes laikā nebija galvenais dziesmu autors grupās) un tika mīlēts un godāts pilnīgi citā līmenī. Kleptons vienmēr ir bijis diezgan izteikti atkarīgs no vides, kurā viņš darbojās, un līdz ar to gan astoņdesmitajos, gan deviņdesmitajos viņa ieraksti ļoti bieži cieta no tā, ka vide bija nekam nederīga, un arī "Reptile" ir viens no šādiem ierakstiem.

Kā šajā ierakstā pietrūkst visvairāk? Atmiņā paliekošu melodiju. Nav jau šaubu, ka Kleptona pirksti arī 2001.gadā bija pietiekami veikli, bet materiāls, ko viņš šeit spēlē, lielākoties ir stipri bezpersonisks un daļēji pat lifta mūzikai radniecīgs. Te nav sevišķa individuālisma un šī nav tāda mūzika, kas tev pa ausīm izpūstu laukā smadzenes. Puse šī ieraksta ir citu izpildītāju kaveri, puse ir paša Ērika ražojumi, bet neviena no šīm pusēm nav sevišķi laba. Ieraksts nav neglīts, Kleptons dzied labi, ģitāru spēlē labi un pats vismaz droši vien domā, ka ir ļoti sirsnīgs un godīgs tajā, bet - šis ieraksts ir gandrīz bezdievīgi garlaicīgs, pavadošā grupa viņam ir stipri nekāda, ieraksta production ir ļoti tāls no saistoša un kopumā izklausās, ka tā dalībniekiem vienkārši ir katastrofāli trūcis svaigu ideju, un viņi ir vienkārši ierakstījuši visu, kas bijis pa rokai (protams, kā jau tas mūsdienu ierakstiem ir raksturīgs, "Reptile" ilgst veselas 66 minūtes). Boring!
2008-08-04
5.5
comments powered by Disqus