Interview with the Vampire
Biju nez kādēļ pārliecināts, ka iepriekšējo reizi šo filmu skatījos jau šī saita rakstīšanas laikā, bet šķiet, ka kļūdījos - ieraksta par šo filmu manā datubāzē nav, tāpēc tās atkārtotā skatīšanās vismaz tīri teorētiski bija pieļaujama. Ja tā labi padomā, droši vien, ka to skatījāmies pie N.R. tajos laikos, kad mums bija Breda Pita mānija (vai arī vienatnē - bet ap to pašu laiku), proti, kad noskatījāmies lielāko daļu filmu ar viņa piedalīšanos, tas varētu būt bijis 2001.-2002.gadā.
Šī filma gan ir ievērojama ar to, ka tajā piedalās uzreiz trīs smukulīši - Pits, Toms Krūzs un Antonio Banderass (pieņemot, ka Kristians Sleiters netiek uzskatīts par vēl vienu smukulīti).
Starp citu, iemesls, kāpēc mēs šo filmu vakar skatījāmies, ir nedaudz dīvains. Proti, "Intervijas ar vampīru" plakāts bija pie sienas vienam CSerim, pie kura nakšņojām Itālijā, un Liene izlēma, ka šo filmu vajadzētu vēlreiz noskatīties (it īpaši - ievērojot to, ka attiecīgā pilsēta naktī viņai stipri atgādināja "From Dusk till Dawn" (neesmu šo filmu redzējis)).
Labi, mazliet par filmu. Tātad - tajā notiek intervija ar vampīru (grūti uzminēt, ne?), proti, divsimts gadus vecais vampīrs Luī atstāsta kādam mūsdienu amerikāņu žurnālistam savas dzīves (nāves?) gaitas - sākot ar kļūšanu par vampīru un līdz pat mūsdienām, par citiem vampīriem - ar viņa "radītāju" Lestatu (Krūzs) priekšgalā un par savu mūžīgo mīlestību - 12 gadīgo vampīru meiteni Šārloti (Kirstena Dansta), kurai nekad neijas lemts kļūt pieaugušai (jo vampīri nenoveco - kā jau to varētu arī gaidīt).
Filma ir vizuāli droši vien labākais vampīru gabals, ko man ir nācies redzēt - pilna vampīru eroticisma (lai arī vienlaikus pietiekami atturīga), ļoti sabiezinātās krāsās, iedziļinošās apstāklī - kāda gan varētu būt dzīve (nāve) kā vampīram, proti, ar mēģinājumu vampīrus "cilvēciskot" - proti, viņi (arī Lestats) nav vienkārši plakani briesmoņi, kas nogalina aiz neko darīt (lai arī Lestats faktiski tieši ar to nodarbojas), bet gan savā nemirstībā ieslēgti radījumi, kuru lielākā vērtība ir viņu pašu ciešanas.
Īstenībā šajā filmā viss ir visaugstākajā līmenī - izņemot vienu pavisam sīku un nebūtisku aspektu, proti, tās beigās dzirdamo "Sympathy for the Devil" versiju - tā ir tizla. Bet filma - ja ne gluži super, tad tuvu tam.
Šī filma gan ir ievērojama ar to, ka tajā piedalās uzreiz trīs smukulīši - Pits, Toms Krūzs un Antonio Banderass (pieņemot, ka Kristians Sleiters netiek uzskatīts par vēl vienu smukulīti).
Starp citu, iemesls, kāpēc mēs šo filmu vakar skatījāmies, ir nedaudz dīvains. Proti, "Intervijas ar vampīru" plakāts bija pie sienas vienam CSerim, pie kura nakšņojām Itālijā, un Liene izlēma, ka šo filmu vajadzētu vēlreiz noskatīties (it īpaši - ievērojot to, ka attiecīgā pilsēta naktī viņai stipri atgādināja "From Dusk till Dawn" (neesmu šo filmu redzējis)).
Labi, mazliet par filmu. Tātad - tajā notiek intervija ar vampīru (grūti uzminēt, ne?), proti, divsimts gadus vecais vampīrs Luī atstāsta kādam mūsdienu amerikāņu žurnālistam savas dzīves (nāves?) gaitas - sākot ar kļūšanu par vampīru un līdz pat mūsdienām, par citiem vampīriem - ar viņa "radītāju" Lestatu (Krūzs) priekšgalā un par savu mūžīgo mīlestību - 12 gadīgo vampīru meiteni Šārloti (Kirstena Dansta), kurai nekad neijas lemts kļūt pieaugušai (jo vampīri nenoveco - kā jau to varētu arī gaidīt).
Filma ir vizuāli droši vien labākais vampīru gabals, ko man ir nācies redzēt - pilna vampīru eroticisma (lai arī vienlaikus pietiekami atturīga), ļoti sabiezinātās krāsās, iedziļinošās apstāklī - kāda gan varētu būt dzīve (nāve) kā vampīram, proti, ar mēģinājumu vampīrus "cilvēciskot" - proti, viņi (arī Lestats) nav vienkārši plakani briesmoņi, kas nogalina aiz neko darīt (lai arī Lestats faktiski tieši ar to nodarbojas), bet gan savā nemirstībā ieslēgti radījumi, kuru lielākā vērtība ir viņu pašu ciešanas.
Īstenībā šajā filmā viss ir visaugstākajā līmenī - izņemot vienu pavisam sīku un nebūtisku aspektu, proti, tās beigās dzirdamo "Sympathy for the Devil" versiju - tā ir tizla. Bet filma - ja ne gluži super, tad tuvu tam.
2008-08-04
comments powered by Disqus