Mondo Bongo

Boomtown Rats kā grupa ir zināma pamatā divu iemeslu dēļ. Pirmais no tiem ir dziesma "I Don`t Like Mondays", otrais ir Bobs Geldofs. Jā, šīs grupas dziedātājs ir tas pats Bobs Geldofs, kas organizē visus nebeidzamos "Live Aid" stila pasākumus, pret kuriem mana attieksme joprojām nav strikti formulēta, un tas ir arī tas pats Bobs Geldofs, kas atveido galveno varoni filmā "Pink Floyd: The Wall", par ko es viņu neapšaubāmi cienu, taču tas man neuzliek nekādus pienākumus sajūsmināties par šo viņa grupas ierakstu.

"Mondo Bongo" iesākas ļoti neveiksmīgi - "Mood Mambo" ir, manuprāt, sliktākā šī ieraksta dziesma un tas uzreiz nevedina uz domu, ka šeit varētu gaidīt kaut ko labu (lai arī tā albumam nav sevišķi tipiska). Tālāk Boomtown Rats pievēršas savam tradicionālajam mūzikas stilam - jaunajam vilnim, kura viņu versijā ir jaušamas arī blāvas Sparks atblāzmas, taču problēma ir tajā, ka šīs dziesmas gluži vienkārši nav sevišķi labas. To skanējums bieži ir neizteiksmīgs, melodijas - trulas, instrumentālās pasāžas - garlaicīgas un Geldofa balss - nesaistoša. Atsevišķās kompozīcijās es jūtu, ka tās varētu man patikt, ja nedaudz vairāk piepūlētos - piemēram, "Another Piece of Red" (kurā, starp citu, jūtu tādu kā "The Final Cut" klātbūtni - lai arī šis ieraksts, protams, ir vecāks par Final Cut) - tā ir diezgan skaista un baudāma, taču bieži viņi man aiziet garām pat nedaudz nepieskārušies. Laba ir arī "The Elephants Graveyard" (atkal - izteikti Sparks stilā, lai arī brāļu Maelsu vokāli man patīk labāk), "Hurt Hurts" ir ok. Taču kopumā šis ieraksts nepavisam nav nekas vērā ņemams - pāris labi singli ir viss, ko tas spēj piedāvāt un jaunais vilnis ļoti daudzu izpildītāju versijā bija baudāmāks nekā šajā Boomtown Rats ierakstā.
2008-08-14
6.0
comments powered by Disqus