Turklāt Led Zeppelin šeit sevi apliecina kā meistarus ne tikai vienā mūzikas stilā, bet parāda savu daudzveidīgo dabu - te ir gan vieta izcili skaistajai "Babe I`m Gonna Leave You", kas sākas kā akustiska balāde, tad pārvēršas trakā eposā, lai beigās atkal kļūtu par akustisku balādi; gan fenomenālajam blūzam "You Shook Me" ar tā mutes ermoņiku solo, gan - dabiski - leģendārajai "Dazed and Confused", kurā Peidžs pirmo reizi spēlē ģitāru, izmantojot vijoles lociņu. Un kā tad ar "Communication Breakdown", kuras divarpus minūtēs ir tik daudz enerģijas, ka ar to varētu pabarot veselu armiju? Un tad vēl šeit ir "I Can`t Quit You Baby" un "Good Times, Bad Times".
Faktiski jau Led Zeppelin nav "mana grupa" un es to sevišķi nemīlu, bet šis albums noteikti ir tā vērts, lai to pasludinātu ne tikai par vienu no 1000 visu laiku izcilākajiem mūzikas ierakstiem, bet iekļautu to arī šo ierakstu divdesmitniekā.