Shadow of the Moon

Iespējams, ka no visiem Ričija Blekmora karjeras laikā izdotajiem ierakstiem, "Shadow of the moon" ir visrevolucionārākais, kā nekā tieši ar to viņš pateica ardievas sirdi sildošajam smagajam rokam un pievērsās renesanses stila mūzikai duetā ar savu jauno draudzeni Kendisu Naitu (uz vārdu "jaunā" šajā gadījumā liekams liels uzsvars, jo Naita ir ļoti ievērojami jaunāka par veco labo Ričiju). Tiesa, manuprāt, šis nav labākais "Blekmora Naitas" ieraksts - nepavisam ne visi šī ieraksta skaņdarbi ir sevišķi uzrunājoši. Atmosfēras ziņā viss ir labi un Blekmors apliecina, ka akustiskā ģitāra viņa rokās ir ļoti spēcīgs instruments, taču kā jau tas renesanses stila mūzikai vispār ir raksturīgs šeit stipri bieži dziesmās pietrūkst āķu - kaut kādu elementu, kas īsti klausītāju paķertu un ievilktu Blekmora spēlēs. Šādi elementi pietiekamā daudzumā ir ieraksta ievadošajā titulkompozīcijā "Shadow of the moon", kurā vietām ieskanas arī elektriskā ģitāra, bet man no albuma dziesmām vislabāk tīk "Play Minstrel Play", kuras lielākais pluss ir Jethro Tull līdera Ījena Andersona flautas spēle.

Vēl pie albuma labākajām kompozīcijām pieskaitu "Renaissance Faire" un noslēdzošo instrumentālo "Possum`s Last Dance". Interesants ir viens no ieraksta kavergabaliem - tā ir Rednex "Wish you were here". Jā, tā paša Rednex, kas bija slavens ar savu "Cotton Eye Joe", taču "Wish you were here" viņu dziesmu vidū bija kā baltā vārna, kamēr šeit tā ir tīri vietā. Taču kas šeit nav vietā ir New Age stila kompozīcijas, kuras slikti iederas albuma kopējā struktūrā - kaut vai piemēram "Writing on the wall", kura varbūt nav pat tik slikta dziesma (ja noņemtu nost to tizlo ritmu, kas to padara gandrīz vai par tuc-tuc gabalu), bet līdzās tīrai renesanses mūzikai tas šķiet pagalam nevietā. Un, kā jau es to parasti apgalvoju - šis ieraksts ir pārāk garš. Ja no tā izmestu kādas 3-4 mazāk iederīgās dziesmas, tas būtu tikai ieguvējs. Un vispār, protams, nav jau šaubu, ka "Blackmore`s Night" nekādi nav Ričija karjeras labākais projekts, taču var saprast, ka viņš izvēlējās aiziet no rokmūzikas kamēr vēl nebija pārvērties par pēdējo nīkuli un sevis atražotāju, par to - visu cieņu.
2008-09-11
6.5
comments powered by Disqus