Kazhes pierakstu burtnīca

Gintera Grasa "Skārda bungas", ko lasīju pirms dažiem gadiem, uz mani sevišķu iespaidu neatstāja. Lai arī Grass ir izcils rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts un tā tālāk, viņš nav sevišķi saistošs. Turklāt, ja par "Skārda bungām" es varēju aizbildināties ar savu tradicionālo atrunu - šī grāmata ir pārāk gara un līdz ar to tā ir nogurdinoša, tad par "Kaķi un peli" to teikt nevaru - grāmatā ir labi ja simts lappuses un izlasīt to var gana ātri. Bet interesantāk lasīt līdz ar to nekļūst.

Šis īsromāns/novele, kā vēlies, tā sauc, ir turpinājums "Skārda bungām", lai arī ne tādā ziņā, ka tajā būtu tie paši varoņi. Nē, patiesībā galvenais "Skārda bungu" varonis šeit vienā epizodē parādās kā statists, bet tas laikam arī ir viss. Taču kopīga ir darbības vieta un darbības laiks patiešām atbilst "Bungu" turpinājumam.

Galvenais varonis šeit ir Joahims Mālke, saukts par Lielo Mālki, kas savos padsmit gados ir ļoti labs nirējs un kas katru vasaru nodarbojas ar dažādu objektu noskrūvēšanu un savākšanu no nogrimuša pie Dancigas poļu kuģa. Jā, un Mālkem ir arī milzīgs ādamābols, kas kādā situācijā kļūst par peli kāda kaķa acīs (stāstītāja rīcības dēļ), kā arī milzīgs dzimumloceklis. Tad Mālki izslēdz no skolas par to, ka viņš nozog kāda bijušā absolventa Dzelzs krustu, bet vēlāk viņš pats dodas karā un iegūst savu Dzelzs krustu. Viss beidzas skumji ar Mālkes nāvi, atkal jau ne bez stāstītāja atbildības dēļ. Grasa stāstījums lēkā pa laikiem un vietām un vismaz pēc idejas tam mani vajadzētu saistīt, jo šāda maniere man it kā patīk, taču tieši konkrētā autora sakarā tas nenostrādā - Grass, protams, ir ļoti postmoderns un spējīgs uz savu grāmatu skatīties no malas un viņš ar lasītāju spēlējas, taču problēma ir nevis tajā, ka šīs spēles noteikumi man nebūtu skaidri, bet gan tajā, ka pati spēle par sevi ir garlaicīga. Un man nospļauties par to, ka viņš tiek uzskatīts par teju vai izcilāko divdesmitā gadsimta vācu rakstnieku - ja kāda autora grāmatas man nav interesanti lasīt, man vienalga, kādas idejas ir šo grāmatu kodolā, kāda ir autora filozofija, kāda ir viņa pilsoniskā pozīcija un attieksme pret vienu vai otru globālu problēmu.

Es neņemos teikt, ka "Kaķis un pele" būtu slikta grāmata, universally speaking. Bet man kā lasītājam tā ir slikta grāmata, tā man nav nedz atmiņā paliekoša, nedz mani uzrunājoša.