Kazhes pierakstu burtnīca

"V ir vendeta" ir viena no tām filmām, kuras skatīšanās ne īpaši augstā vietā un tomēr - manā kino plānu sarakstā - ietilpa jau vismaz divus gadus. Atsauksmes par to bija dzirdētas dažādas. Lielākais slavinātājs tai, cik atceros, ir mans gandrīz uzvārda brālis Juris Kaža, kas "Vendetā" saskatījis klaju atbilstību litertāriešu idejām. Citi tikām, kā esmu dzirdējuši, šo filmu uzskata par nedaudz primitivizētu un atsulotu skatījumu uz problēmām, kuras tā it kā mēģina risināt, proti, ir dzirdēts, ka šī filmas izliekas esam gudrāka nekā tā patiesībā ir. Katrā ziņā labākais variants, kā noformulēt savu viedokli, ir to noskatīties.

Filmas pamatā ir kāds komikss, kuru tāpat kā praktiski visus šīs pasaules komiksus nekad mūžā neesmu redzējis. Te tomēr der pieminēt, ka šī nav nedz komiksu filma no tādas kategorijas kā "Sin City" (proti - filmēta kā tāds komikss), nedz no tās kategorijas, kur mīt "The Fantastic Four" stila filmas. Šis nav gluži supervaroņu komikss (lai arī tas nav gluži reālisma garā veidots ar ne). Kā teica N.R., liela ir līdzība ar Orvela "1984", lai arī, protams, tas ir "1984-lite", nevis orveliskās šausmas, bet gan tāds normāls autoritārs režīms, kurā darbojas galvenais varonis, kurš (kā tas filmā tiek arī uzsvērts) lielā mērā ir ietekmējies no grāfa Monte Kristo. Tērpies Faja Foksa maskā (tā saucās reiz kāds tips, kas pirms vairākiem gadsimtiem mēģināja uzspridzināt Anglijas parlamentu), šis tips ar iesauku "V" mēģina apgriezt valsti kājām gaisā, lai tiktu galā ar nejēdzīgo režīmu, kas ir nonācis pie varas. Un šajā savā "misijā" viņš nejauši no policistiem-izvarotājiem izglābj jaunu sievieti (kuru atveido Nataly Portman).

Cik var izlasīt Wikipediā, filmas veidotāji (kā jau tas kino ir tradicionāli raksturīgs) lielā mērā ir trivializējuši komiksa sižetu un personāžus (ļaundariem atņemot jebkādu dziļumu), kā arī samazinājuši politisiki-filozofisko daļu un ievērojami mazinājuši galvenā varoņa identificēšanos ar anarhiju, bet tā atkal ir viena no prognozējamajām parādībām. Ar visu to - skatīties šo filmu ir gana aizraujoši, lai arī varoņu uzvedība mēdz atrasties uz kretīniska idiotisma robežas (pamatā tas attiecas uz Stīvena Fraja atveidoto tv darboni - geju un viņa izdarībām). Bet kas mani sasmīdināja ne tieši saistībā ar filmu, bet ar reakcijām uz to: tā bija Roger Ebert piezīme (At the movies raidījumā), ka pasaulē pēc 11. septembra tādas ainas kā tā, kas ir filmas beigās (boom!), rādīt labāk nevajadzētu, jo tās esot tagad pārāk smagas. Atļaušos nepiekrist kino kritikas metram - pirmkārt, filmā tā bija vienkārši vitāli nepieciešama, otrkārt, tur arī tika izteikts (vismaz divreiz) pamatojums tam, ka tā ir nepieciešama, un treškārt -... ai, pat slinkums domāt, kāpēc treškārt, bet man ir taisnība, un punkts.

Kas attiecas uz filmas kvalitāti - tā patiešām brīžiem šķiet domājamies esam kaut kas tāds vienkārši ūberfilozofiski izcils, ka vai bail, un tas nedaudz kaitina, bet kopumā tā man patika tīri labi.