Kazhes pierakstu burtnīca

Uz "The Fall" Lienča par visām varītēm gribēja aiziet uz kino, un pirms pāris dienām mēs pat gandrīz uz to aizgājām. Taču izrādījās, ka skatītāju intereses trūkuma dēļ (visticamākais, diez vai tur bija kāds cits dziļāks pamats), to koka kolas pilī izrādīja tikai vienu nedēļu un basta. Tad nu nācās skatīties uz nepavisam ne tik lielā ekrāna, kas, iespējams, šādai ļoti košai un krāsainai filmai varētu būt mīnuss.

Filmas stāsts ir apmēram sekojošs. Ir divdesmitā gadsimta sākums. Kāds vīrietis vārdā Rojs guvis smagu traumu (proti - paralizēts no vidus līdz lejai), izpildot kaskadiera triku kādam vesternam. Tagad viņš ir slimnīcā, kur pie viņa sāk regulāri iegriezties kāda cita slimnīcas iemītniece - piecgadīgā Aleksandrija (pēc izcelsmes - vai nu rumāniete vai kas tamlīdzīgs), kura slimnīcā ir ar lauztu roku. Rojs sāk viņai stāstīt pasaku, bet pamata mērķis viņam šajā stāstījumā ir panākt, lai meitene kaut kur viņam sadabū morfiju un viņš varētu izdarīt pašnāvību (jo dzīve viņam tiešām nav no tām laimīgākajām - kļuvis par invalīdu un mīļotās sievietes pievilts viņš nav pats jautrākais cilvēks pasaulē). Līdz ar to filma (gluži kā tāds Fauna labirints) risinās divās pasaulēs - iedomu un reālajā. Iedomu ir tik koša, ka vai apžilbsi, bet slimnīca ir blāva un pelēcīgi brūngana - kā jau slimnīca. Roja stāstā parādās vesela virkne stipri vien košu personāžu, un tas man tīk, un vispār daudz kas šajā filmā man tīk. Izcili ir tas, ka tajā praktiski nemaz nav izmantota datorgrafika, bet gan viss veidots pieļaujamo līdzekļu robežās, vienlaikus radot patiešām pārsteidzošu pasauli. Interesanti ir tas, kā stāsts mainās, interesanti ir tas, cik tas vienā brīdī kļūst nežēlīgs (skaidri liekot saprast, ka šī filma nepavisam nav domāta bērniem), un vispār vizuāli tā noteikti ir noskatīšanās vērta filma. Kas attiecas uz tās kvalitāti kā vienotai filmai - tā pieklibo, šķiet, ka režisors brīžiem nespēj savaldīt tās tempu, kas raustās diezgan nomācošā veidā, iespējams, ka viņam pašam ne par visu ir bijis skaidrs, kā to izdarīt labāk. Nav tā, ka šī filma būtu tīra neveiksme, nepavisam ar nē, bet to skatīties brīžiem ir nogurdinoši un to, iespējams, vajadzēja taisīt garāku vai īsāku vai arī citādāk montēt, katrā ziņā līdz perfekcijai te ir patālu. Ja kas, no filmas varoņiem, man vislabāk patika Leo Bils Čārlza Dārvina (nepavisam ne vēsturiskai atbilstošā) lomā. Vienā teikumā: eye candy, bet praktiskais pielietojums - ne pārāk labs.