The Leopard
Džuzepes Tomasi di Lampeduzas "Gepards" ir viens ļoti dīvains romāns, tik dīvains, ka es patiešām nespēju to saprast. Ne pašu romānu, tajā nekā satriecoši nesaprotama nav, bet es nespēju saprast praktiski neko ap šo romānu. Proti, kā tas sanāca, ka šis romāns, ko izdeva pēc tā autora nāves (dzīves laikā viņš nebija ne ar ko sevišķi ievērojams), iekaroja ne tikai visas Itālijas, bet pat visas pasaules lasītāju sirdis, tika godalgots, tika ekranizēts un visubeidzot atzīts par vienu no ievērojamākajiem divdesmitā gadsimta romāniem. Man pat savā ziņā radās sajūta - vai es patiešām lasīju ĪSTO "Gepardu", to pašu izcilo grāmatu, par kuru rakstīju iepriekšējos teikumos? Varbūt es kaut ko sajaucu un kaut kur pastāv vēl viens tā paša autora tā paša nosaukuma romāns, kurš patiešām atbilst visiem tiem slavas vārdiem, kas tam tikuši veltīti.
Kas īsti ir "Gepards" (jā - angliskais nosaukuma tulkojums šajā gadījumā ir garām, laikam gan "The Cheetah" neskanētu pietiekami spēcīgi). Šis romāns, cik saprotu, ir daļēji vēsturisks attiecībās uz Lampedūzas paša dzimtu un tās vēsturi (ne velti viņu dzimtas ģerbonī bija attēlots gepards). Tā centrā ir dons Fabricio Korbera, Salinas princis, viens no ievērojamākajiem vīriem Sicīlijā laikā ap 1860.gadu (Itālijas apvienošanu). Kas ir interesanti, ka vēl pirms nedaudziem mēnešiem es par šo laiku vispār nezināju neko un vien mūsu Itālijas ceļojuma dēļ manas zināšanas par Itālijas apvienošanos ir kaut nedaudz uzlabojušās. Taču tas nenozīmē, ka man līdz ar to bija šausmīgi interesanti lasīt "Gepardu". Jā, brīžiem Lampedūza raksta patiešām ļoti spēcīgi skumji, taču nosaukt šo romānu par kaut ko satriecoši interesantu - to es neņemtos. Tas faktiski ir diezgan tipisks dzimtas panīkuma romāns un romāns par pārmaiņu laiku, kurš (manuprāt) ne ar ko sevišķi neizceļas un kura slava man, kā jau vairākas reizes šeit minēju, šķiet nepamatota. "Gepards" nav slikts romāns, tā būtu tiesa, bet kas tajā būtu tik ļoti pārcilvēcisks un kāpēc to vajadzētu uzskatīt par teju ievērojamāko itāļu literatūras sasniegumu, man galīgi nav skaidrs. Varbūt kāds spētu man to izskaidrot un pamatot, jo pats es to nespēju, un nezinu, vai tālab jūtos sevišķi slikti. Man šķita, ka šis romāns ir nedaudz garlaicīgs un nepavisam ne tāds, kuru obligāti vajadzētu izlasīt.
Kas īsti ir "Gepards" (jā - angliskais nosaukuma tulkojums šajā gadījumā ir garām, laikam gan "The Cheetah" neskanētu pietiekami spēcīgi). Šis romāns, cik saprotu, ir daļēji vēsturisks attiecībās uz Lampedūzas paša dzimtu un tās vēsturi (ne velti viņu dzimtas ģerbonī bija attēlots gepards). Tā centrā ir dons Fabricio Korbera, Salinas princis, viens no ievērojamākajiem vīriem Sicīlijā laikā ap 1860.gadu (Itālijas apvienošanu). Kas ir interesanti, ka vēl pirms nedaudziem mēnešiem es par šo laiku vispār nezināju neko un vien mūsu Itālijas ceļojuma dēļ manas zināšanas par Itālijas apvienošanos ir kaut nedaudz uzlabojušās. Taču tas nenozīmē, ka man līdz ar to bija šausmīgi interesanti lasīt "Gepardu". Jā, brīžiem Lampedūza raksta patiešām ļoti spēcīgi skumji, taču nosaukt šo romānu par kaut ko satriecoši interesantu - to es neņemtos. Tas faktiski ir diezgan tipisks dzimtas panīkuma romāns un romāns par pārmaiņu laiku, kurš (manuprāt) ne ar ko sevišķi neizceļas un kura slava man, kā jau vairākas reizes šeit minēju, šķiet nepamatota. "Gepards" nav slikts romāns, tā būtu tiesa, bet kas tajā būtu tik ļoti pārcilvēcisks un kāpēc to vajadzētu uzskatīt par teju ievērojamāko itāļu literatūras sasniegumu, man galīgi nav skaidrs. Varbūt kāds spētu man to izskaidrot un pamatot, jo pats es to nespēju, un nezinu, vai tālab jūtos sevišķi slikti. Man šķita, ka šis romāns ir nedaudz garlaicīgs un nepavisam ne tāds, kuru obligāti vajadzētu izlasīt.
2008-09-19
comments powered by Disqus