Rodžers (Hīders) ir tāds nīkulīgs tipāžs, kas strādā par meter maid un kurš nekādi nespēj uzaicināt uz randiņu apmaiņas studenti no Austrālijas Amandu. Pēc vairākām patiešām pazemojošām dzīves epizodēm Rodžeram kāds viņa draugs piedāvā aiziet uz kādiem kursiem, kuros viņam iemācīs kļūt par īstu vīru. Un patiešām strauji Rodžers virzās uz priekšu pa dzīvi, taču vienā brīdī skolotājs viņu izaicina cīņā par Amandu. Un šī cīņa nav no žēlīgajām.
Nezinu, varbūt man šī filma patika tālab ka man tomēr patīk Hīders, un interesanti viņu redzēt šajā lomā. Viņa un Torntona saspēle bieži ir līmenī. Jā, daļa joku ir "in your balls" līmenī, bet to nav kritiski daudz. Ir arī labi joki un ir labas situācijas. Ir daudz klišeju, kuras reizēm tiek veiksmīgi pielietotas, bet reizēm - neveiksmīgi. Pāris plus punktus filma manās acīs ieguva līdz ar White Stripes "Blue Orchid" iekļaušanu tajā. Smējos es pietiekami daudz un emocijas pēc filmas noskatīšanās bija pozitīvas, līdz ar to savu pamata mērķi šī filma sasniedza. Vienlaikus gluži iespējams, ka to būtu bijis iespējams uztaisīt arī ievērojami labāku un asprātīgāku, taču - tā ne tuvu nav tik slikta kā daudzas citas filmas, ko esmu pēdējos mēnešos redzējis.