Kazhes pierakstu burtnīca

Ar "Burmese Days" es beidzu savu iepazīšanos ar Džordža Orvela ievērojamākajiem darbiem, un jāatzīst, ka šis laikam nav pats labākais nobeiguma punkts. Hronoloģiski tas bija (ja pareizi saprotu) viņa otrais romāns (pēc "Down and Out in Paris and London") un, kā es nojaušu, nebūt ne labākais. Tas centrā ir kāds vīrs vārdā Florijs, kas ir Birmā dienošs angļu tirdzniecības kompānijas pārstāvis. Vēl šeit ir iesaistīta no Eiropas atbraukusi jauna sieviete Elizabete, ar kuru Florijam veidojas gandrīz romāns, bet ne gluži. Nozīmīgi ir divi indieši - labais ārsts doktors Verasvami un sliktais U Po Kyin (nezinu, kā šo vārdu labāk pierakstīt latviski, saukšu viņu turpmāk par sliktuli). Tātad sliktulis vēlas sakompromitēt kukuļus neņemošo doktoru un iekarot sev vēl augstāku pozīciju koloniālās Birmas aprindās. Tikām labakajam doktoram vienīgais glābiņš var nākt no vienīgā puslīdz pieklājīgā pilsētas angļa - Florija, taču Florijam ir viens trūkums - proti, viņš ir stipri vien gļēvs. Romāna gaitā Florijs gan pamazām kļūst drosmīgāks, bet faktiski tas jau ir par vēlu.

Lai arī uzrakstīts "Burmese Days" ir saistošā valodā un to ir viegli lasīt, salīdzinoši ar citiem iepazītajiem Orvela darbiem tas man šķiet stipri vien vājš. Pirmkārt, personāži tajā ir stipri vien stereotipiski un plakani - sadalīti labajos un sliktajos, un viss šķiet tāds nedaudz primitivizēts. Otrkārt, man nav otra punkta. Bet doma ir tāda, ka šī grāmata ir vairāk domāta kā Orvela attieksmes paušana pret viņa dzimtenes koloniālo politiku un mazāk kā literārs daiļdarbs, proti, propogandiskuma līmenis šeit ir salīdzinoši augsts.

Tagad, kad esmu izlasījis visus nozīmīgākos Orvela darbus, izveidošu savu ranga tabulu tiem:
1. 1984
2. The Animal Farm
3. Keep the Aspidistra Flying
4. Up Out For Air
5. Burmese Days
Nekā pārsteidzoša, vai ne?