Kazhes pierakstu burtnīca

Šīs grāmatas latviskajā tulkojumā ir viena nopietna kļūda, proti, nepareizi ir iztulkots autora vārds. Tā nav Nikija Frenča, kas ir šo grāmatu uzrakstījusi, bet gan Nikija Frenčs. Proti, patiesībā tie ir divi autori, no kuriem vienai vārds ir Nikija, bet otram uzvārds - Frenčs (līdzīgi kā latviešiem bija autors Gregrī, kas veidojās no Grēviņa un Grīna, ja nemaldos). Tiesa, sevišķi būtiska šāda detaļa nav, jo patiesībā man ir diezgan nospļauties par to, kas uzrakstīja šo grāmatu.

"Nogalini mani maigi" ir diezgan tradicionāls erotisks trilleris, kura galvenā varone Alise iepinas sakarā ar bīstamu vīrieti un pamazām sāk maksāt par šo afēru. Kā jau tas bieži ir lasot trillerus, pašā lasīšanas procesā grāmata šķiet pietiekami aizraujoša, bet pēcgarša tai nav no labākajām. Proti, to izlasījis, tu saproti, ka nekā īpaši vairāk par sēnalām tur nav bijis un ka faktiski tu esi ticis piekrāpts. Nē, protams, pastāv arī izņēmumi, taču šis nekādi nebūs viens no tiem. Ja man jautātu, kāds tad tavuprāt ir perfektais trilleris, es teiktu - Faulza "Kolekcionārs". Kas ir būtiski trillerī, tā ir klātbūtnes sajūta un tēlu dziļums, ticamība. Šīs grāmatas galvenais ļaundaris nepavisam neizceļas ar sevišķu ticamību un īpaši spēcīgi iezīmēts viņš arī netika. Bet ko citu gan var gaidīt no grāmatas, kura jau pēc vāka noformējuma šķiet esam gandrīz lubene? Nē, gluži "Kontinenta" kvalitātē tā nav, tas jau būtu pārāk šerpi teikts, bet tā noteikti ir viena no tās kategorijas grāmatam, ka ja es tādu būtu nopircis, pēc tam nāktos domāt, kurai bibliotēkai gan to labāk atdot. Labi, ka tā jau sākotnēji bija bibliotēkas grāmata, kuru turklāt lasīšanai biju izvēlējies pamatīgā steigā. Nē, es jau nesaku, ka lasīt to būtu pagalam neinteresanti, tīri kā trilleris tā nostrādā ļoti labi un "izrāvu" es to ātri, bet uz jautājumu - vai bija vērts? mana atbilde drīzāk būtu negatīva.