The Birdcage
Principiālākais jautājums, kas man radās pēc Maika Nikolsa režisētās "The Birdcage" noskatīšanās, bija sekojošs - kādā veidā visi šeit iesaistītie cilvēki piekrita piedalīties šajā filmā? Maiks Nikolss tomēr ir ievērojams režisors, kurš savulaik radījis pat "Who`s Afraid of Virginia Woolf", bet nesenākos laikos - "Charlie Wilson`s War". Džīns Hekmens arī nav no C klases geju filmu aktieriem un pat Robins Viljamss tāds nav, taču viņi visi iesaistījās šīs filmas tapšanā, un gala rezultāts nemaz nebija tik dramatisks, kā varētu gaidīt.
Dzīvoja reiz kāds ebrejs vārdā Alberts Goldmans. Viņš nenodarbojās ar naudas aizdošanu uz procentiem vai skrodera amatu, kā tas atbilstu viņa tautībai un stereotipiem, bet gan vadīja transvestītu naktsklubu. Lai situācija būtu vēl mazliet neatbilstošāka košeras dzīves principiem viņam bija mūža garuma mīļākais Alberts - naktskluba galvenā zvaigzne. Un dēls Vels, kuru iznēsāja tāda kā surogātmāte. Taču tad šis pats Vals sadomāja precēties ar meiteni, kuras tēvs sagadījās esam ASV senators no Konservatīvās partijas, tikumiskas kārtības koalīcijas izveidotājs. Un pirms plānot kāzas bija nepieciešams sarīkot "Meet the Parents" stila pasākumu. Šāda, lūk, nesmuka situācija.
Kā tu droši vien jau saprati, šī ir komēdija, kurā netrūkst dažādā mērā stereotipisku geju, dažādā mērā stereotipisku konservatoru un vēl tur piedalās Robins Viljamss. Dīvainā kārtā patiesībā filma bija pietiekoši izklaidējoša un absolūta debīlisma robežas šķērsoja ievērojami retāk nekā no šāda stila filmas varētu gaidīt. Protams, tā varētu būt viena no sliktākajām Nikolsa režisētajām filmām. Protams, vēl sliktāk ir tas, ka tā ir tikai kaut kādas franču komēdijas rīmeiks, turklāt, kā daudzi apgalvo - izteikti sliktāks par oriģinālu. Protams, ka par šādas filmas citēšanu tevi neviens sevišķi augstā godā neturēs. Un vienlaikus - nebija jau tā TIK slikta, lai tā nekvalificētos vismaz daļēji kā tāds "dirty pleasure". Es to varbūt arī nedomāju jebkad skatīties vēlreiz, bet patiesībā jau tā bija tīri ok.
Dzīvoja reiz kāds ebrejs vārdā Alberts Goldmans. Viņš nenodarbojās ar naudas aizdošanu uz procentiem vai skrodera amatu, kā tas atbilstu viņa tautībai un stereotipiem, bet gan vadīja transvestītu naktsklubu. Lai situācija būtu vēl mazliet neatbilstošāka košeras dzīves principiem viņam bija mūža garuma mīļākais Alberts - naktskluba galvenā zvaigzne. Un dēls Vels, kuru iznēsāja tāda kā surogātmāte. Taču tad šis pats Vals sadomāja precēties ar meiteni, kuras tēvs sagadījās esam ASV senators no Konservatīvās partijas, tikumiskas kārtības koalīcijas izveidotājs. Un pirms plānot kāzas bija nepieciešams sarīkot "Meet the Parents" stila pasākumu. Šāda, lūk, nesmuka situācija.
Kā tu droši vien jau saprati, šī ir komēdija, kurā netrūkst dažādā mērā stereotipisku geju, dažādā mērā stereotipisku konservatoru un vēl tur piedalās Robins Viljamss. Dīvainā kārtā patiesībā filma bija pietiekoši izklaidējoša un absolūta debīlisma robežas šķērsoja ievērojami retāk nekā no šāda stila filmas varētu gaidīt. Protams, tā varētu būt viena no sliktākajām Nikolsa režisētajām filmām. Protams, vēl sliktāk ir tas, ka tā ir tikai kaut kādas franču komēdijas rīmeiks, turklāt, kā daudzi apgalvo - izteikti sliktāks par oriģinālu. Protams, ka par šādas filmas citēšanu tevi neviens sevišķi augstā godā neturēs. Un vienlaikus - nebija jau tā TIK slikta, lai tā nekvalificētos vismaz daļēji kā tāds "dirty pleasure". Es to varbūt arī nedomāju jebkad skatīties vēlreiz, bet patiesībā jau tā bija tīri ok.
2008-10-07
comments powered by Disqus