Portnoy`s Complaint
"Portnoja sūdzība" ir vispazīstamākais amerikāņu rakstnieka Filipa Rota darbs, ko starp citu "Modern Library" atzinusi par 20.gadsimta 52. ievērojamāko romānu, pat ievērojamāku kā "Uz kraujas, rudzu laukā". Nezinu, vai es to ierindotu gluži tikpat augstu, bet ievērojams šis romāns patiešām ir.
Romāns ir diezgan neķītra rakstura, un to varbūt nevajadzētu lasīt puritāniski noskaņotiem un konservatīvisma pārņemtiem ļaužiem, pie kuriem tu, kā es nojaušu, piederi. Citādi vai tev būtu pirkstā "īstā mīlestība gaida" gredzens? Tātad, Aleksandrs Portnojs ir aizgājis pie sava psihoanalītiķa doktora Špīlfogela. Un viņš atstāsta Špīlfogelam savu dzīvi, ne hronoloģiski, ne sakarīgi, ar dažādām refleksijām no viena punkta uz citu punktu. Kur ir Portnoja problēma? Viņam ir diezgan īpatnēja seksualitāte, tā es varētu teikt, neatklājot neko lieku. Viņam ir bijis daudz sieviešu un viņš īstenībā nevēlas neko mainīt, lai arī no otras puses varbūt arī vēlas, bet tā jau parasti notiek.
Kur ir šī romāna galvenie plusi? Pirmkārt, tā seksuāli savdabīgajā humorā, kurš mani piespiež piesaukt Vudija Alena vārdu. Vudijs Alens! Esmu to pateicis, vairāk neko laikam arī nevajag. Jā, Portnojs tāpat kā Rots un Alens ir ebrejs, ar visām no tā izrietošajām sekām un problēmām. Manuprāt, ļoti labi, ka viņš tāds ir. Rota (vai Portnoja?) skatījums uz ebreju ģimeni ir ironijas pilns un ne pārāk draudzīgs, nākas man atzīt. Ļoti trāpīga, manuprāt, ir sižeta mini-līnija par Aleksa kaimiņu, ļoti jauku kārtīgu ebreju puisi, kas labi spēlēja vijoli un labi mācījās skolā, kuru kādu dienu atrada istabā pakārušos ar piestiprinātu pirmsnāves zīmīti: "Mammu, zvanīja Leibovica kundze un teica, ka uz tēju būs tajā pat laikā kad parasti".
Īstenībā es nemaz tagad negribu detaļās par šo grāmatu rakstīt, jo, iespējams, man ir iemesls to nedarīt, un līdz ar to es to tiešām nedarīšu. Hmmm, nezinu, vai tas ir pieklājīgi šādi rīkoties - iesākt aprakstu un paziņot, ka to neturpinās. Laba grāmata, to es laikam gribēju teikt, lai arī diezgan pretrunīgi vērtēta un bijusi "nobanota" vairākās valstīs.
Romāns ir diezgan neķītra rakstura, un to varbūt nevajadzētu lasīt puritāniski noskaņotiem un konservatīvisma pārņemtiem ļaužiem, pie kuriem tu, kā es nojaušu, piederi. Citādi vai tev būtu pirkstā "īstā mīlestība gaida" gredzens? Tātad, Aleksandrs Portnojs ir aizgājis pie sava psihoanalītiķa doktora Špīlfogela. Un viņš atstāsta Špīlfogelam savu dzīvi, ne hronoloģiski, ne sakarīgi, ar dažādām refleksijām no viena punkta uz citu punktu. Kur ir Portnoja problēma? Viņam ir diezgan īpatnēja seksualitāte, tā es varētu teikt, neatklājot neko lieku. Viņam ir bijis daudz sieviešu un viņš īstenībā nevēlas neko mainīt, lai arī no otras puses varbūt arī vēlas, bet tā jau parasti notiek.
Kur ir šī romāna galvenie plusi? Pirmkārt, tā seksuāli savdabīgajā humorā, kurš mani piespiež piesaukt Vudija Alena vārdu. Vudijs Alens! Esmu to pateicis, vairāk neko laikam arī nevajag. Jā, Portnojs tāpat kā Rots un Alens ir ebrejs, ar visām no tā izrietošajām sekām un problēmām. Manuprāt, ļoti labi, ka viņš tāds ir. Rota (vai Portnoja?) skatījums uz ebreju ģimeni ir ironijas pilns un ne pārāk draudzīgs, nākas man atzīt. Ļoti trāpīga, manuprāt, ir sižeta mini-līnija par Aleksa kaimiņu, ļoti jauku kārtīgu ebreju puisi, kas labi spēlēja vijoli un labi mācījās skolā, kuru kādu dienu atrada istabā pakārušos ar piestiprinātu pirmsnāves zīmīti: "Mammu, zvanīja Leibovica kundze un teica, ka uz tēju būs tajā pat laikā kad parasti".
Īstenībā es nemaz tagad negribu detaļās par šo grāmatu rakstīt, jo, iespējams, man ir iemesls to nedarīt, un līdz ar to es to tiešām nedarīšu. Hmmm, nezinu, vai tas ir pieklājīgi šādi rīkoties - iesākt aprakstu un paziņot, ka to neturpinās. Laba grāmata, to es laikam gribēju teikt, lai arī diezgan pretrunīgi vērtēta un bijusi "nobanota" vairākās valstīs.
2008-10-07
comments powered by Disqus