Kazhes pierakstu burtnīca

"Ring of Fire" līdz ar tā iznākšanu tika nodēvēts par "Best Of" albumu, lai gan patiesībā nekāda īsta Keša dziesmu izlase tā nebija, jo lielākā daļa šo kompozīciju nemaz citos albumos līdz šim parādījušās nebija. Bet tu zini, kā ir ar tiem kantrī mārketinga večiem, ticēt viņiem nevar. Viņi visi ir alkoholu pārdzērušies izvirtuļi un vecais labais Džonijs Kešs patiesībā nemaz tik labs arī nebija. Pietiek apskatīties uz viņa sešdesmito gadu ierakstu vāciņiem, lai man vismaz rastos sajūta, ka šis "vienkāršā cilvēka dziesminieks" patiesībā bija viens cinisks kuņasdēls, kam vairāk par visu rūpēja iestūķēt savu koijotu atbaidāmo bomi kādā jaunā pīrāgā (yuck, cik es brīžiem esmu pretīgi rupjš!), un kas par to, ka viņš dzied par Jēēēēzu un indiāņu ciešanām.

Šis ieraksts, protams, ir galvenokārt zināms ar vienu dziesmu. Un tā nav "The Big Battle". Tā nav arī "Bonanza". Un pat ne "I Still Miss Someone". Tā, protams, ir ieraksta tituldziesma, kuru tu droši vien esi dzirdējis nesenākos laikos H-Blockx izpildījumā. Tā patiešām ir labākā šī ieraksta dziesma, tas nu ir skaidrs. Kas attiecas uz citiem gabaliem, vēl vairāk vai mazāk zināmi ir "The Rebel - Johnny Yuma", "Bonanza", "Why do I care" un "Where were you when they crucified my lord". Es patiesībā nezinu, kur es tajā dienā biju, tā nedaudz esmu piemirsis, bet zinu, ka Džonija Keša koncertu tajā dienā laikam gan neapmeklēju. Protams, ļoti traģiski, ka viņš nomira (Kešs, nevis Lords - Džons Lords no "Deep Purple", cik zinu, ir joprojām sveiks un vesels), bet tas nenozīmē, ka automātiski viņa mūzika ieguva pilnīgi citu kvalitātes līmeni. Kā bija tā lielākoties sviests ar retiem veiksmīgiem izņēmumiem, tā tāda palika.