Kazhes pierakstu burtnīca

Ja ne Lienes tālredzība (vai tās trūkums - kas to lai zina?), šo filmu mēs būtu skatījušies draugu kompānijā otrdienas vakarā. Tagad ir neiespējami paredzēt, kāda būtu mūsu draugu attieksme, ja mēs viņiem patiešām būtu piedāvājušies "Sekot Emijai", bet diezgan droši varu teikt, ka garlaicīgi nebūtu.

Kevins Smits ir tas pats tips, kurš vislabāk zināms kā Klusais Bobs (un "Dogmas" režisors), un lai arī es viņu diez vai nosauktu par vienu no mūsu laikmeta ievērojamākajiem režisoriem, mani viņa darbi kopumā interesē, un "Chasing Amy" izrādās patiešām ir laba filma, lai arī ne gluži tāda, kuru es uzdrīkstētos jebkurā kompānijā (lai arī varbūt vienkārši baidos, ka par mani padomās, ka es esmu mazliet neķītrāks nekā es patiesībā neesmu negribējis nebūt).

Tātad - ir divi džeki, kas zīmē komiksus kopā. Abiem viņiem ir bārda, un vienu no viņiem spēlē Bens Afleks. Tas džeks ieķeras vienā čiksā, kas arī zīmē komiksus, un viss sākumā šķiet gluži labi, līdz izrādās, ka viņa ir lesbiete. Tā mēdz gadīties, bet attiecībām īsti par labu tas nenāk. Filma ir ļoti, ļoti, ļoti vulgāra, bet patiesībā tā nemaz nav par vulgaritāti un par to, vai ir iespējams sekss bez penetrācijas, un par to, kā var tikt pie iesaukas "finger cuffs". Šī filma ir izteikti nopietnāka par "Klerkiem", lai arī galvenā varoņa čomam ir zināma līdzība ar Rendelu no tās filmas, un tajā notiek kaut kas iepriekš nepieredzēts - Klusais Bobs sāk runāt un runā diezgan daudz un pat jēdzīgi, jo tieši viņš ir tas, kas dzenas pakaļ Emijai (lesbietes vārds ir Elisa). Es smējos tiešām daudz un filma man atmiņās paliks pozitīvi. Patiesībā tas ir interesanti, ka reizēm arī peņu joki var likt aizdomāties un kalpot kādam lielākam mērķim, tā ka sanāk, ka šī filma, kura ārēji varbūt pat ir trula, iekšēji tāda nemaz nav, un dod tev kaut kādu dīvainu piepildījumu, ko tu no šādas filmas nemaz nebūtu gaidījis.