Blade Runner
Stāsts ap atkārtoto "Blade Runner" skatīšanos ir patiešām skumjš. Šo filmu pirmo reizi es redzēju, ja nemaldos, 2002.gadā, un toreiz tā uz mani atstāja ļoti spēcīgu iespaidu un es nešaubīgi būtu to iekļāvis savu mīļāko filmu A sarakstā. Patiesībā, ja man izdotos šo savu sarakstu atrast, tad "Blade Runner" tajā visticamākais tiešām būtu bijis, bet failu kaudzē to kaut kā nemanu. Atradu! "Blade Runner" ir B sarakstā - līdzās "Braiena dzīvei", "Rozenkrancam un Gildenšternam" un "Donnie Darko". Bet nekādi man neizdevās sarunāt šīs filmas skatīšanos pie NR. Beidzot pagājušo sestdien man izdevās dažus cilvēkus pierunāt to mūsmājās skatīties. Es pats šo filmu gaidīju ar nepacietību, par pārējiem neko nezinu.
Sākām skatīties. Kaut kā atmiņā man tā bija palikusi esam labāka, tā nu ir tiesa. Bet tas būtu mazākais - no četriem cilvēkiem, kas mēs šo filmu sākām skatīties, tikai es pirmo desmit minūšu laikā neaizmigu. Nezinu, vai nu nebija pareizais noskaņojums, pareizais laiks, pareizā atmosfēra, pareizā kompānija vai kā, bet "Blade Runner" šajā vakarā kļuva par labākajām iespējamajām miega zālēm. Filmas dziļās domas nevienu (mani ieskaitot) neuzrunāja, Harisons Fords kā replikantu slepkava neinteresēja un Vangeļa mūzika neaizrāva. Beidzās tas ar to, ka stundu pēc filmas sākuma mēs to pārstājām skatīties un tika izlemts, ka es to līdz beigām noskatīšos citreiz.
Šodien tā cita reize pienāca. Nē, patiesībā tik slikti tomēr nebija - šoreiz nebiju pusaizmidzis, bet gan svaigs kā gurķītis, un īstenībā šajā filmā bija daudz ekselentu fīču. Jā, tās temps ir diezgan lēns un dinamikas ir maz, bet tā tomēr ir skaista un spēcīga filma. Varbūt - ne katrā situācijā skatāma, ne katrā kompānijā, ne katros apstākļos, bet laba. Hā! Un es ar to nedomāju, ka cilvēki, kam tā nepatīk, būtu garīgi atpalikuši ķīnieši, nē, nebūt nē. Un arī man, kā jau minēts, tā tagad vairs nešķiet ne tuvu tik ģeniāla kā iepriekš. Bet arī ne slikta (ja tā padomā), lai gan vispār tā bieži nav sevišķi gudra doma skatīties atkārtoti kaut ko tādu, kas tev iepriekš ir šķitis ģeniāls, jo pastāv diezgan augsts risks, ka laiks tevi būs izmainījis uz slikto pusi.
Sākām skatīties. Kaut kā atmiņā man tā bija palikusi esam labāka, tā nu ir tiesa. Bet tas būtu mazākais - no četriem cilvēkiem, kas mēs šo filmu sākām skatīties, tikai es pirmo desmit minūšu laikā neaizmigu. Nezinu, vai nu nebija pareizais noskaņojums, pareizais laiks, pareizā atmosfēra, pareizā kompānija vai kā, bet "Blade Runner" šajā vakarā kļuva par labākajām iespējamajām miega zālēm. Filmas dziļās domas nevienu (mani ieskaitot) neuzrunāja, Harisons Fords kā replikantu slepkava neinteresēja un Vangeļa mūzika neaizrāva. Beidzās tas ar to, ka stundu pēc filmas sākuma mēs to pārstājām skatīties un tika izlemts, ka es to līdz beigām noskatīšos citreiz.
Šodien tā cita reize pienāca. Nē, patiesībā tik slikti tomēr nebija - šoreiz nebiju pusaizmidzis, bet gan svaigs kā gurķītis, un īstenībā šajā filmā bija daudz ekselentu fīču. Jā, tās temps ir diezgan lēns un dinamikas ir maz, bet tā tomēr ir skaista un spēcīga filma. Varbūt - ne katrā situācijā skatāma, ne katrā kompānijā, ne katros apstākļos, bet laba. Hā! Un es ar to nedomāju, ka cilvēki, kam tā nepatīk, būtu garīgi atpalikuši ķīnieši, nē, nebūt nē. Un arī man, kā jau minēts, tā tagad vairs nešķiet ne tuvu tik ģeniāla kā iepriekš. Bet arī ne slikta (ja tā padomā), lai gan vispār tā bieži nav sevišķi gudra doma skatīties atkārtoti kaut ko tādu, kas tev iepriekš ir šķitis ģeniāls, jo pastāv diezgan augsts risks, ka laiks tevi būs izmainījis uz slikto pusi.
2008-10-22
comments powered by Disqus